Sabiedrības līdzdalība Rīgas pašvaldības lēmumu pieņemšanā: etniskie aspekti

Sabiedrības līdzdalība politikas lēmumu pieņemšanā pakāpeniski kļūst par neatņemamu sabiedriskās politikas daļu. Tomēr pagaidām vispārējā iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība nav plaša un aktīva. Tādēļ nepieciešams rast atbildi uz jautājumu, kuri faktori ir tie, kas ietekmē iedzīvotāju līdzdalības iespējas un aktivitātes. Tie analizēti tikai retos no līdz šim Latvijā veiktajiem pētījumiem.

Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt, kā sabiedrības informētību un līdzdalību lēmumu pieņemšanā Rīgas pašvaldībā ietekmē iedzīvotāju tautība un valodas lietojums, kā arī citi faktori, ņemot vērā Rīgas multietnisko sastāvu. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta tādiem līdzdalības jautājumiem kā iedzīvotāju iespējas saņemt informāciju un izteikt viedokli par pašvaldības darbu un lēmumiem, kā arī nevalstisko organizāciju loma iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā.

Pētījuma dati neliecina par būtiskām tautību noteiktām atšķirībām informācijas iegūšanā un līdzdalībā Rīgas pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Dažādu tautību pārstāvji informācijas iegūšanu un viedokļa izteikšanu par Rīgas pašvaldības darbu saista vispirms ar individuālo jautājumu risināšanu, savukārt interese par Rīgas domes lēmumiem kopumā ir zema. Motivācijas trūkums iegūt informāciju un izteikt viedokli ir būtisks līdzdalības šķērslis. 60% iedzīvotāju pēdējā gada laika nav mēģinājuši uzzināt informāciju par pašvaldības darbu, tikai 12% iedzīvotāju ir izteikuši savu viedokli par kādu ar pašvaldības darbu saistīto jautājumu.

Svarīgi līdzdalību kavējošie faktori ir iedzīvotāju neziņa par informācijas iegūšanas un viedokļa izteikšanas iespējām, par pašvaldības darbu, laika trūkums, nepietiekoša Rīgas domes deputātu un pašvaldības darbinieku pieejamība iedzīvotājiem (ir pieprasījums pēc “piekļūšanas” Rīgas domes deputātiem un pašvaldības darbiniekiem un pašvaldības iestāžu sazvanīšanas iespēju uzlabošanas, regulārākām sanāksmēm ar iedzīvotājiem un iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanas, uzmanīgākas attieksmes pret klientiem, lietu kārtošanas procedūras vienkāršošanas), iedzīvotāju neticība savām spējām ietekmēt pašvaldības lēmumus un neuzticēšanās pašvaldībai, viedokļa paušanas iemaņu, prasmju un pieredzes trūkums. Informācijas iegūšanu par pašvaldību darbu ierobežo ne vienmēr precīza un iedzīvotāju interesēm atbilstoša informācija masu medijos un informatīvajos materiālos, kā arī rakstveida informācijas (bukletu, izdales materiālu, bezmaksas laikraksta Rīgas Vēstis) nepietiekoša pieejamība iedzīvotājiem.

Salīdzinot ar latviešiem, mazākumtautību pārstāvji ir nedaudz aktīvāki informācijas iegūšanā un mēģinājumos ietekmēt lēmumus par individuālajiem jautājumiem.

Šīs tendences ne tikai liecina par lielāku līdzdalības aktivitāti, bet arī par informācijas trūkumu, ko rada lielāka paļaušanās uz neformālajiem kontaktiem un pašvaldību darbiniekiem informācijas iegūšanā, kā arī latviešu valodas zināšanu trūkumu, kas ierobežo citu informācijas kanālu izmantošanu. Mazākumtautību pārstāvjiem salīdzinoši biežāk trūkst informācijas par iespējām iegūt informāciju, kā arī prasmju, iemaņu un pieredzes viedokļa izteikšanā. Šīs tendences ir īpaši raksturīgas vidējā un vecākā gadagājuma mazākumtautību pārstāvjiem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Kaut gan LR likumdošana garantē iedzīvotāju iespējas saņemt rakstiskās atbildes tikai latviešu valodā, pašvaldībai ir būtiska loma informācijas pieejamības nodrošināšanai krievu valodā tiem pašvaldības klientiem, kam ir vājas latviešu valodas zināšanas. Tomēr nepietiekošas latviešu valodas zināšanas daļēji ierobežo efektīvu informācijas kanālu (vispirms rakstiskās informācijas) izmantošanu. Situācija valodas lietojumā pašvaldībā ir stipri atkarīga no katra pašvaldības darbinieka nostājas valodas izvēlē mutiskajā un rakstiskajā saziņā.

Ziņojumā ir sniegti sekojoši galvenie ieteikumi Rīgas pašvaldībai un citām institūcijām efektīvākai sabiedrības līdzdalības veicināšanai Rīgas pašvaldības lēmumu pieņemšanā:

• Vairāk informēt sabiedrību par informācijas iegūšanas un viedokļa izteikšanas iespējām, popularizēt informācijas izplatīšanas tīklu.
• Aktivizēt jau esošos informācijas iegūšanas un viedokļa izteikšanas kanālus, kur lielāka loma ir rakstveida informācijas (bukletu, izdales materiālu) pieejamības paplašināšanai, iedzīvotāju sanāksmēm ar pašvaldības pārstāvjiem, informācijas paplašināšanai un diskusijām masu medijos.
• Paplašināt informācijas pieejamību krievu un citās valodās, kā arī uzlabot garantijas iedzīvotāju iespējām saņemt informāciju un izteikt viedokli mutiski un rakstiski viņiem saprotamā valodā.
• Līdzdalības veicināšanā svarīga ir NVO potenciāla aktivizēšana. Sociālo pabalstu jomā NVO norāda, ka to kapacitāte neļauj pilnvērtīgi līdzdarboties informācijas izplatīšanā un lēmumu pieņemšanā. Tādēļ nepieciešama pretimnākšana no pašvaldības, lai veicinātu regulāru informācijas apmaiņu un sistemātiskas konsultācijas ar NVO, kā arī organizāciju iesaisti iedzīvotāju konsultēšanā un informēšanā.

Attachments

• LASĪT PUBLIKĀCIJU

Published: 2004-04-20