Nacionālo minoritāšu konvencija – Eiropas pieredze Latvijai
Grāmata "Nacionālo minoritāšu konvencija – Eiropas pieredze Latvijai. Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību – Konsultatīvās komitejas viedokļi par atsevišķu Konvencijas pantu īstenošanu dalībvalstīs" tapusi Latvijas Cilvēktiesību centra un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta sadarbības rezultātā, ar Eiropas Padomes Informācijas biroja un Fridriha Eberta fonda finansiālu atbalstu. Autori: Ilze Brands Kehris, Sigita Zankovska-Odiņa, Artūrs Kučs.
Grāmatā pirmo reizi latviešu valodā apkopota Eiropas valstu pieredze, kas iegūta, īstenojot Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.Grāmata sniedz ieskatu Vispārējās konvencijas pamatprincipos un to normu saturā, kuru pieņemšana Latvijas sabiedrībā izraisījusi visplašākās debates. Grāmatas pamatā ir Konvencijas uzraudzības institūciju sniegtie vērtējumi par Konvencijas ieviešanu valstīs, kuras to ratificējušas līdz šim. Šī prakse, papildināta ar autoru komentāriem, ļauj labāk izprast standartus, kurus Konsultatīvā komiteja un Ministru komiteja izvirzījušas valstīm Konvencijas normu īstenošanā.
Grāmata sastāv no astoņām nodaļām un pielikuma, kas sniedz ieskatu gan Konvencijas izstrādes vēsturē un raksturo Konvencijas pamatprincipus, gan detalizēti analizē Konvencijas uzraudzības mehānisma darbību un kompetences sadali. Plašāk grāmatā aplūkots jautājums par minoritātes jēdzienu, kā arī nacionālo minoritāšu tiesībām izmantot minoritātes valodu dažāda rakstura informācijā - personvārdu atveidē, izkārtnēs, uzrakstos un medijos. Atsevišķa nodaļa veltīta to Konvencijas normu analīzei, kuras garantē dažādus nacionālo minoritāšu tiesību aspektus izglītības jomā. Te tiek ietverta gan privāto mācību iestāžu dibināšana, gan pieeja izglītībai minoritāšu valodās valsts un pašvaldību iestāžu dibinātajās izglītības iestādēs, kā arī pedagogu apmācība un starpkultūru izglītība. Apskatīts arī Konvencijas 15. pants, kurš paredz nacionālo minoritāšu efektīvu līdzdalību kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē un ir būtiska norma visu Konvencijā ietverto tiesību īstenošanā. Grāmatā analizētas arī tās divas Konvencijas normas, kuras Latvijā pagaidām netiek piemērotas, bet tika plaši apspriestas sabiedrībā pirms Konvencijas ratifikācijas: tiesības sazināties ar varas iestādēm minoritāšu valodās un tiesības izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskos apzīmējumus minoritāšu valodās. Analīze dod iespēju vispusīgāk izvērtēt, vai šo normu īstenošana pilnībā Latvijā nākotnē ir iespējama.
Zīmīgi, ka šī gada oktobrī Latvijas valdībai būs jāiesniedz pirmais ziņojums uzraudzības institūcijām par Konvencijas īstenošanu. Tādēļ grāmata būs noderīga valsts institūcijām, sagatavojot Latvijas ziņojumu. Tā sniegs arī plašāku ieskatu nacionālo minoritāšu pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā par Konvencijā ietverto tiesību saturu, ļaujot pilnvērtīgāk iesaistīties dialogā ar valsti un diskutēt par Konvencijas normu īstenošanu Latvijā.
Publikācija bez maksas pieejama Latvijas Cilvēktiesību centrā (Alberta iela 13, 7. stāvs. Tālr. 7039290) un Eiropas Padomes Informācijas birojā (K.Barona 14, 3. stāvs. Tālr. 7286865).
Attachments
Published: 2006-06-29