Seminārs „Patvēruma meklētāju aizturēšana un alternatīvas aizturēšanai”

2011.gada 21.oktobrī Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar ANO Komisariātu Bēgļu jautājumos viesnīcā „Konventa sēta” rīkoja semināru „Patvēruma meklētāju aizturēšana un alternatīvas aizturēšanai”.

Seminārs tika organizēts projekta „Soļi uz brīvību. Patvēruma meklētāju aizturēšanas monitorings un alternatīvu aizturēšanai veicināšana Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovākijā un Čehijā” ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Komisija (Eiropas Bēgļu fonds Briselē).

Seminārā piedalījās 30 dalībnieki, tostarp Valsts robežsardzes amatpersonas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas, Daugavpils tiesas tiesnesis, Latgales apgabaltiesas tiesnesis, Tiesībsarga biroja, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pārstāvis no ANO Komisariāta Bēgļu jautājumos (UNHCR) Strasbūras biroja Žans-Etjēns Kotzmans (Jean-Etienne Kautzmann)iepazīstināja ar UNHCR viedokli attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi patvēruma meklētāju aizturēšanas jomā. Ž-E. Kotzmans minēja vairākas aktuālas lietas saistībā ar patvēruma meklētāju aizturēšanu, kas skatītas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (piemēram, Amuur v. France, Shamsa v. Poland, S.D. v. Greece, Tabesh v. Greece u.c.).

Ar alternatīvu aizturēšanai labo prakšu piemēriem iepazīstināja Samarija Vijukūna Lēvendāle (Samarie Wijekoon Löfvendahl) no ANO Komisariāta Bēgļu jautājumos Stokholmas biroja. S. Vijukūna Lēvendāle uzsvēra, ka aizturēšana var būt tikai kā galējais līdzeklis. Ja patvēruma meklētājs ierodas valstī bez identitāti apliecinošiem dokumentiem, tas automātiski nevar tikt uzskatīts par kriminālu nodarījumu. Ja personai ir ticams izskaidrojums par savu identitāti, tas ir jāņem vērā. Alternatīvas aizturēšanai nosacīti var ievietot pa vidu starp aizturēšanu un brīvību. Alternatīvas var būt ļoti dažādas un tām var būt dažādi piemērošanas nosacījumi. Piemēram, pienākums reģistrēties noteiktā institūcijā nozīmē, ka personai noteikts skaits reižu noteiktā laika periodā ir jāierodas pie Valsts robežsardzes vai policijas amatpersonām reģistrēties. Finanšu depozītu jeb noteiktu naudas summas iemaksu kā garantiju var iemaksāt vai nu pats patvēruma meklētājs vai cita persona. Sabiedrības uzraudzību var veikt gan valsts institūcijas, gan NVO, uzliekot patvēruma meklētājam dažādus pienākumus.

Somijas konsultatīvā centra bēgļiem (Finnish Refugee Advice Centre) juriste Stīna Hafrena (Stina Hafréninformēja par likumdošanu un praksi patvēruma meklētāju aizturēšanās jomā Somijā. Galvenie patvēruma meklētāju aizturēšanas pamati ir aizturēšana identitātes noskaidrošanai izraidīšanas procesa nodrošināšana. Aizturēt patvēruma meklētāju var policija vai robežsardze tikai gadījumā, ja nav iespējams piemērot citus pagaidu līdzekļus (alternatīvas aizturēšanai). Pirms nogādāšanas tiesā patvēruma meklētājs var tikt aizturēts uz laiku līdz 96 stundām no aizturēšanas brīža. Aizturēšanas pagarināšana ir jāizskata reizi divās nedēļās. 2010.gadā Metsalas (Metsālā) aizturēšanas centrā tika ievietotas 551 persona (gan patvēruma meklētāji, gan ārzemnieki). Vidējais aizturēšanas ilgums aizturēšanas centrā 2010.gadā bija 26,5 dienas. Somijā ir paredzētas vairākas alternatīvas aizturēšanai, piemēram, pienākums ierasties uz reģistrāciju un pienākums nodot ceļošanas dokumentus policijai vai robežsardzei.

LCC pētniece Svetlana Djačkova sniedza īsu pārskatu par aizturēšanas pamatu piemērošanu praksē Latvijā, par pamatu ņemot 54 tiesu nolēmumus. Attiecībā par 2010.gadu tika secināts, ka tiesām bija individuāla pieeja. Tiesas lēmumi bija dažādi motivēti, tajos bija arī dažas atsauces uz 1951.gada Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu. Kaut arī patvēruma meklētāju aizturēšanas pamati ir norādīti Patvēruma likumā, tiesas lēmumos bija arī atsauces uz Imigrācijas likumu (piemēram, finanšu līdzekļu trūkums) un citi argumenti, kas neattiecas uz patvēruma meklētājiem. 2010.gadā pastāvēja interpretācijas problēmas, piemēram, attiecībā uz ļaunprātīgas patvēruma procedūras izmantošanas jēdziena saturu. Savukārt, laika posmā no 2011.gada maija līdz augustam, bija vērojamas pozitīvas tendences. Dažos gadījumos Daugavpils tiesa norādīja precīzu aizturēšanas datumu un pulksteņa laiku, kas nesastādīja divus mēnešus – maksimālo termiņu aizturēšanas pagarināšanai. Taču joprojām pastāvēja aizturēšanas pamatu (piemēram, patvēruma procedūras ļaunprātīga izmantošana un draudi valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai) plaša interpretācija.

Daugavpils tiesas tiesnesis Arvīds Ozerskis paneļdiskusijas laikā klātesošos iepazīstināja ar tiesas statistiku: laika posmā no 2011.gada maija beigām līdz 20.oktobrim Daugavpils tiesa izskatīja 118 lietas par aizturēšanas pagarināšanu. No tām, - 102 gadījumos lūgums tika apmierināts, 15 gadījumos – atteikts, un vienā gadījumā persona atsauca savu sūdzību. A. Ozerskis uzsvēra, ka ir nepieciešams sakārtot likumdošanu alternatīvu aizturēšanai piemērošanas jomā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe norādīja, ka patvēruma meklētāju aizturēšana būtu sīki jāreglamentē Patvēruma likumā. Šobrīd jautājums par patvēruma meklētāju aizturēšanu detalizēti nav reglamentēts. Taču ir sākts darbs pie grozījumiem ES Uzņemšanas direktīvā. Līdz ar to Latvijai būs jāparedz alternatīvas aizturēšanai: piemēram, reģistrācija iestādē, finanšu garantijas un atrašanās noteiktā vietā.

Valsts robežsardzes pārstāvis Mareks Hoņavko diskusijas laikā uzsvēra, ka Patvēruma likumā ietvertās normas attiecas uz patvēruma meklētājiem, bet Imigrācijas likums attiecas uz ārzemniekiem, kas Latvijā uzturas nelegāli. Tagad šīs divas jomas tiek jauktas. Piemēram, tiesa aiztur patvēruma meklētājus Imigrācijas likuma kārtībā, bet patvēruma meklētāja aizturēšanas pamati ir noteikti tikai Patvēruma likumā. M. Hoņavko uzsvēra, ka piemērot alternatīvas patvēruma meklētājiem pašreiz nav iespējams (Patvēruma likums neparedz alternatīvu piemērošanu), taču tās var piemērot ārzemniekiem, kas Latvijā uzturas nelegāli. Latvijā jau ir bijuši gadījumi, kad alternatīvas aizturēšanai tika piemērotas. M. Hoņavko uzskata, ka arī pašvaldībām un NVO ir jāiesaistās procesos, kas skar patvēruma meklētājus, jo cilvēkiem, izejot, piemēram, no Muceniekiem jābūt kur apmesties. Tagad, kad aizturēšanas centrs ir Daugavpilī, ir samērā maz NVO, kas nodarbojas ar labdarību un tādējādi var palīdzēt patvēruma meklētājiem.

Attachments

Published: 2011-12-30