Ir noslēdzies projekts “Cilvēktiesības Latvijā – pagātne, tagadne, nākotne”

Projektā “Cilvēktiesības Latvijā – pagātne, tagadne, nākotne” Latvijas Cilvēktiesību centrs (turpmāk – LCC) stiprināja savu kapacitāti cilvēktiesību aizsardzībā, dalījās ar savām zināšanām un pieredzi ar citām nevalstiskajām organizācijām, jauniešiem un pedagogiem, veicinot to izpratni par cilvēktiesībām un pilsoniskās sabiedrības lomu to aizsardzībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām cilvēktiesībām kā vienlīdzība, diskriminācijas aizliegums un vārda brīvība – jo šīs tiesības ir demokrātiskas sabiedrības pamats un ir nesaraujami saistītas ar citu cilvēktiesību īstenošanu.

Projektu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds.

Projektā ir izstrādāta LCC darbības stratēģija 2024. – 2027. gadiem. Dažādos Latvijas reģionos notika desmit apmācību semināri skolēniem un pedagogiem, kuri bija vērsti uz izpratnes veidošanu par cilvēktiesībām. Semināros piedalījās 251 skolēns un 27 pedagogi. Notika seminārs NVO pārstāvjiem par cilvēktiesību aizsardzības mehānismu lomu un praktisko izmantošanu. Tajā piedalījās 26 NVO pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem. Tika organizēta konference “Latvijas Cilvēktiesību centram 30 gadi: NVO loma cilvēktiesību attīstībā”, kas bija veltīta LCC un citu Latvijas NVO pienesumam cilvēktiesību aizsardzībā Latvijā. Konferencē piedalījās 68 dalībnieki un tās ieraksts ir pieejams LCC Youtube kanālā. Ir izveidoti mācību moduļu apraksti, ko LCC piedāvā par cilvēktiesību jautājumiem. Papildus LCC ir piedalījies dažādās interešu aizstāvības aktivitātēs par cilvēktiesību jautājumiem, piemēram, ministriju darba grupās, sniedzis viedokļus politikas veidošanā un tiesību aktu izstrādē.

Projektā LCC ir izdevis divas publikācijas - “Latvijas Cilvēktiesību centra 30 gadu darbības pārskats” un “Cilvēktiesības Latvijā 2019. – 2023”.

Latvijas Cilvēktiesību centra 30 gadu darbības pārskatamērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu LCC dibināšanā un tā nozīmīgākajās norisēs 30 gadu laikā, tādējādi iemūžinot vairāk nekā 50 cilvēku, kuri dažādos periodos strādājuši centrā, bijuši tā vadītāji, biedri un padomes locekļi, sadarbības partneru, kā arī vairāku desmitu brīvprātīgo ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā Latvijā. Pārskats būs noderīgs tiem, kuri interesējas par
centra darbību, tiem, kuri pēta cilvēktiesību attīstību Latvijā, kā arī tiem, kuri meklē iedvesmu, lai sāktu vai turpinātu cilvēktiesību uzlabošanas iniciatīvas Latvijā.

Pārskata “Cilvēktiesības Latvijā 2019.-2023. gadā” mērķis ir sniegt neatkarīgu un objektīvu informāciju par cilvēktiesību situāciju Latvijā pēdējo piecu gadu griezumā. Pēdējos piecus gadus izvēlējāmies, jo dažādi ģeopolitiski notikumi ir ietekmējuši cilvēktiesību situāciju Latvijā. No 2020. - 2022. gadam Latvija piedzīvoja vairākus globālās pandēmijas Covid-19 viļņus, kas skāra arī pamattiesību ierobežojumus. 2021. gada augustā pieaugošo migrantu dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. 2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, un pirmo reizi kopš 2. pasaules kara beigām Latvija ir uzņēmusi lielu bēgļu, Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Lai arī LCC pārskats nepretendē uz visaptverošu Latvijas cilvēktiesību ainas atspoguļojumu, tomēr tajā ir izcelts progress, aktuālās problēmas un galvenos attīstības virzieni jomās, kas ir LCC uzmanības lokā.

Pārskatā ir aptvertas tādas jomas kā tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai, vēlēšanu tiesības, cilvēktiesību problēmas ieslodzījumu vietās, diskriminācijas novēršana, naida noziegumu un naida runas novēršana, vārda brīvība, reliģijas un pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības, mazākumtautību tiesības un integrācijas jautājumi, vardarbības ģimenē novēršana, pilsonība un uzturēšanās tiesības. 

LCC cer, ka pārskats veicinās plašākās sabiedrības informētību un izpratni par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, ļaus izvērtēt progresu/atkāpes dažādās cilvēktiesību jomās, kalpos kā informatīvs resurss izglītības iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai.

Published: 2024-08-29