22.oktobrī norisinājās Latvijas Cilvēktiesību centra organizēta konference “Aktuāli cilvēktiesību jautājumi Latvijā – NVO perspektīva”

22.oktobrī norisinājās Latvijas Cilvēktiesību centra organizēta konference “Aktuāli cilvēktiesību jautājumi Latvijā – NVO perspektīva”.

Konferences pirmā daļa bija veltīta aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā, Igaunijā un Polijā no cilvēktiesību NVO perspektīvas.

Latvijas Cilvēktiesību centra direktore A.Kamenska sniedza pārskatu par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā 2026.gadā, galvenokārt pievēršoties pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. A.Kamenska iepazīstināja ar aktuāliem ziņojumiem par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, kas tapuši 2026.gadā Latvijā, t.sk. LCC pārskatu “Cilvēktiesības Latvijā 2025.gadā” (12 jomās), gan arī Eiropas Padomes un ANO cilvēktiesību uzraudzības mehānismu ziņojumiem. LCC direktore minēja faktorus, kas ietekmē cilvēktiesību situāciju Latvijā, kā Krievijas iebrukumu Ukrainā, saspringto situāciju uz Latvijas/Baltkrievijas robežas, Saeimas lēmumu izstāties no Stambulas konvencija, u.c. Viņa pievērsās aktuāliem jautājumiem jomās, kas skar vardarbību pret sievieti/vardarbību ģimenē, vārda/preses brīvību, naida runu/naida noziegumiem. LCC juriste Liliana Sauša informēja par situāciju ar patvēruma meklētājiem Latvijā, kā arī attīstību un izaicinājumiem saistībā ar  ES Migrācijas un Patvēruma pakts stāšanos spēkā, kā arī jaunumiem saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas saņēmuši pagaidu aizsardzības statusu. A.Kamenska pauda bažas par pilsoniskās sabiedrības darbības vidi Latvijā, informēja par vairākiem aktuāliem tiesu spriedumiem saistībā ar pulcēšanās brīvību, par aktualitātēm attiecībā uz mazākumtautību tiesībām un sabiedrības saliedētību, sniedza aktuālus datus par Krievijas Federācijas pilsoņiem, kurus skāra Imigrācijas likuma grozījumi, kā arī iespējamām attīstībām, kurām sekot 2027.gadā.

Par aktualitātēm patvēruma jomā Igaunijā informēja juriste Uljana Ponomarjova no Igaunijas Cilvēktiesību centra. Igaunijā 2026.gadā jūlijā strauji pieaudzis neregulāru migrantu un patvēruma meklētāju, t.sk. nepavadītu nepilngadīgo, skaits no Latvijas, kas tur iekļuvuši no Baltkrievijas teritorijas.  Tas novedis pie aizturēšanas centru pārapdzīvotības, administratīvo tiesu lielas noslodzes, kā arī nepieciešamības pēc papildus juristiem.

Advokāts Marcin Wolny no Polijas Helsinku Cilvēktiesību fonda iepazīstināja ar problēmām, kas saistītas ar tiesu varas neatkarību, kas mantotas no Polijas iepriekšējās valdības, LGBTI+ līdztiesību, migrācijas izaicinājumiem saistībā ar nacionālo drošību un pieeju patvērumam un valstī pieaugošo pret ukraiņiem vērsto noskaņojumu.

Konferences otrajā daļā runātāji pievērsās naida runai digitālajā vidē. A.Kamenska informēja par attīstību pēc ES Digitālo pakalpojumu akta pilna stāšanās spēkā 2024.gadā, kas paredz lielāku digitālo platformu atbildību saistībā ar prettiesiska satura, tostarp naida runas, ierobežošanu. LCC pārstāve Alise Hirša-Zandberga iepazīstināja ar LCC naida runas monitoringa rezultātiem Latvijā 2025. un 2026. gada pirmajā pusē, gan informējot par izplatītākajām naida runas izpausmēm, pamatiem, sociālo tīklu un interneta ziņu portālu reakciju ierobežojot naida runu. Naida runas monitoringu bija iespējams veikt pateicoties Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam saskaņā ar likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai” piešķirtiem finanšu līdzekļiem”. Ņemot vērā naida runas aktualitāti arī citās ES dalībvalstīs, Lietuvas Cilvēktiesību monitoringa institūta direktore  Deimantė Juščiūtė uzrunā “Kad politiķi padara cilvēkus par ienaidniekiem” analizēja vairākus nesenus tiesu spriedumus Lietuvā saistībā ar politiķu naida runu. Horvātijas Dzimumu līdztiesības ombuda vietnieks Kristijan Keveševič dalījās ar vienlīdzības institūcijas pieredzi, reaģējot uz politiskiem naratīviem, kas vērsti pret atsevišķām mazākumgrupām.

Konferencē piedalījās 56 dalībnieki no nevaldības organizācijām, valsts/pašvaldību iestādēm, Tiesībsardzes biroja, cilvēktiesību aktīvisti, ārvalstu vēstniecībām, starptautiskām organizācijām un fondiem. Konferencei bija iespējams sekot tiešraidē. Konferences ieraksts ir pieejams Latvijas Cilvēktiesību centra Youtube kanālā. 

 

Konference notika projektā "Cilvēktiesību kultūras stiprināšana Latvijā". Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Attachments

Published: 2026-10-25