Salīdzinošās judikatūras analīzes veikšana starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm: "Statistikas datu izmantošana diskriminācijas pierādīšanai"
Pētījuma mērķis ir apzināt pašreizējo tiesisko regulējumu un tā piemērošanu praksē attiecībā uz statistikas datu izmantošanu diskriminācijas pierādīšanai.
Pētījums aptver starptautiskās, Eiropas Savienības un nacionālās tiesības, t.sk., tiesību doktrīnu, un attiecīgo tiesu praksi.
Kā starptautiskais tiesību avots tiek analizēts tikai Eiropas reģionālais dokuments – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo tas ir vienīgais Latvijai saistošais starptautisko tiesību dokuments, kura ievērošanas nodrošināšanai un vienlaicīgi interpretācijai ir iedibināta starptautiskās justīcijas iestāde – Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Attiecīgi starptautiskajā līmenī vienīgais avots, kurā atrodamas norādes uz statistikas datu izmantošanu tiesvedībā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Nacionālā līmenī pamatā tiek analizēti Latvijas tiesu spriedumi no statistikas datu kā pierādīšanas līdzekļa izmantošanas skatu punkta. Citu valstu tiesu prakse un tiesību doktrīna tiek izmantota minimāli, jo būtībā, to salīdzinot ar starptautiskā un Eiropas Savienības līmeņa tiesu praksi, pētījuma gaitā arī ir secināts, ka tā lielā mērā atspoguļo starptautiskā līmeņa tiesu izstrādātās doktrīnas par statistiku kā pierādīšanas līdzekli.
Pētījuma pirmā daļa ir veltīta diskriminācijas jēdziena satura analīzei. Tas ir nepieciešams, lai identificētu un izprastu diskriminācijas aizlieguma principa elementus, kuri ir cieši saistīti ar statistikas datu izmantošanu diskriminācijas pierādīšanai. Pirmajā daļa tiek apskatīti arī dažādi diskriminācijas veidi, jo statistikas datu izmantošana kā pierādījuma piemērojamība un nozīme var būt atšķirīga atkarībā no diskriminācijas veida.
Pētījuma otrajā daļā tiek analizēts Eiropas Savienības tiesiskais regulējums saistībā ar statistikas datu izmantošanu diskriminācijas pierādīšanai. Šajā nodaļā tiek apskatīts gan tiesību normu regulējums un attiecīgi to uzliktie pienākumi Dalībvalstīm saistībā ar statistikas datu izmantošanu, gan arī Eiropas Savienības tiesas judikatūra, kas jau sniedz konkrētus principus, kā statistikas dati ir izmatojami diskriminācijas lietās.
Pētījuma trešā daļa analizē statistikas datu izmantošanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.
Ceturtā daļa vērtē statistikas datu izmantošanu diskriminācijas lietās nacionālajā līmenī. Pamatā tiek analizēti Latvijas tiesu nolēmumi un to atbilstība no starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesībām izrietošajai tiesību doktrīnai. Tāpat tiek analizēta arī citu valstu tiesu prakse un tiesību doktrīna ciktāl tas ir noderīgi Latvijas tiesību sistēmai.
Pētījuma rezultātā ir izdarīti vairāki vispārīgi un arī konkrēti secinājumi.
Galvenais secinājums ir tāds, ka statistikas dati diskriminācijas pierādīšanai ir būtiski vairākos līmeņos, gan vispārējā nacionālā līmeņa statistika, gan arī statistika vienas institūcijas/uzņēmuma ietvaros. Nacionālā līmeņa statistika ir būtiska, lai pierādītu diskrimināciju, kura izriet gan no institucionālās diskriminācijas, gan normatīvā regulējuma, bet lokāla rakstura, piemēram, viena uzņēmuma statistika ir svarīga, lai pierādītu diskrimināciju, kas izriet no iekšējā normatīvā regulējuma vai uzņēmuma prakses.
Statistikas dati ir būtisks līdzeklis institucionālās diskriminācijas konstatēšanai, taču, tā kā institucionālā diskriminācija parasti ir tāda, ko neidentificē tiesību normas, tad attiecīgie statistikas dati atspoguļos valsts pienākumu rīkoties, pamatā nodrošinot detalizētāku tiesisko regulējumu, lai minēto diskrimināciju novērstu.
Lai efektīvi realizētu diskriminācijas aizlieguma principu visos valsts varas atzaros, statistikas datu izmantošana ir absolūti nepieciešama. Tomēr šī pienākuma izpildi apgrūtina fakts, ka bieži vien statistikas datu trūkst. Statistikas dati var būt nepieejami objektīvu apstākļu dēļ, konkrēti saistībā ar citu pamattiesību nodrošināšanu, piemēram, tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi aizsardzību vai personas datu aizsardzību, taču tie var būt nepieejami arī tamdēļ, ka netiek vākti.
Lai efektīvi novērstu diskrimināciju, ir nepieciešams konstatēt gan kādu iemeslu (pazīmes) dēļ persona/personu grupa tiek nostādīta mazāk labvēlīgā situācijā, gan kurā jomā tas notiek. Lai šo uzdevumu veiktu būtu nepieciešama esošo statistikas datu padziļināta analīze tieši no diskriminācijas aizlieguma viedokļa, kā arī, ļoti iespējams, jaunu statistikas datu vākšana - gan attiecībā uz personu grupām un jomām, lai konstatētu diskrimināciju, gan formālā likuma izpratnē, gan arī pēc būtības.
Pārskats ir publicēts projekta „Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija" Nr.JUST/2012/PROG/AG/AD/3730 ietvaros. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Latvijas Cilvēktiesību centrs”, un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.
Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības PROGRESS programmas atbalstu.
Pielikumi
Publicēts: 2014-03-31