Publicēts pārskats “Naida runa Latvijā – tendences un izaicinājumi II”
Pārskats “Naida runa Latvijā – tendences un izaicinājumi II” turpina Latvijas Cilvēktiesību centra iesākto naida runas monitoringa rezultātu apkopojumu un tendenču analīzi, šoreiz – pēc Digitālo pakalpojumu akta (turpmāk - DPA) pilnas piemērošanas stāšanās spēkā 2024. gada 17. februārī.
Monitoringa uzdevums bija: 1) identificēt naida runu Latvijas interneta lietotāju saturā/komentāros; 2) izpētīt naida runas tendences (pamatus, izpausmes); 3) pārbaudīt, kā darbojas vietnēs pieejamie ziņošanas rīki, un noskaidrot, vai naida runas saturs tiek dzēsts/ierobežots.
Ziņots tika par naidu runu, kas atbilst prettiesiskuma pazīmēm. Šī pārskata nolūkiem naida runas monitoringā no 2025. gada maija līdz 2026. gada jūnijam kopsummā tika ziņots par 600 iespējamiem prettiesiskas naida runas gadījumiem. No tiem 502 bija globālajos sociālajos tīklos – Facebook, Instagram, Tiktok, Youtube, X, kā arī atsevišķi gadījumi Threads, un 98 gadījumi Latvijas ziņu portālos – Delfi.lv, Rus.delfi.lv, LA.lv, Jauns.lv, Apollo.lv.
Lielākā daļa identificētās naida runas bija latviešu valodā – 89% (537 gadījumi). Krievu valodā bija 5% (30 gadījumi), bet angļu valodā – 2% (12 gadījumi), 4% jeb 21 gadījumā naida runa tika izteikta ar neverbāliem līdzekļiem.
Turpat 60% no globālajos sociālo tīklu noziņotās naida runas tika dzēsta vai arī tai ierobežota piekļuve Latvijas vai Eiropas Savienības teritorijā. Tika dzēsta vai ierobežota piekļuve naida runai gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā. No Latvijas ziņu portālos ziņotās naida runas tika dzēsti 55%. Globālo sociālo tīklu platformas – Facebook, TikTok, YouTube un X – lēmumu par satura dzēšanu, piekļuves ierobežošanu vai satura atstāšanu pieņem 24 stundu laikā, izņēmums ir Instagram, kas atbildi par ziņoto saturu visbiežāk sniedz ilgākā laika posmā – nedēļas laikā.
Pēc izpausmes veidiem gandrīz trešdaļa no visas identificētās naida runas jeb 31% bija aizskārumi, kas attiecināta uz dažādām sabiedrības grupām. 23% bija cilvēku grupu dehumanizācija, 14% - aicinājumi uz vardarbību, slepkavību vai tās attaisnošana, 14% - vispārināšana baiļu radīšanai no noteiktām cilvēku grupām, tostarp sazvērestības teoriju izplatīšana, 10% - aicinājumi ienīst dažādas sabiedrības grupas, 5% - aicinājumi diskriminēt. 1% gadījumu naida runa izpaudās kā Holokausta, noliegšana, trivializācija vai sagrozīšana, 1% - kā aicinājumi uz kara noziegumu veikšanu un/vai to attaisnošana, 1% - kā draudi un uzmākšanās.
Pēc pamatiem 27% no visas identificētās naida runas bija vērsta pret cilvēkiem to tautības/etniskās izcelsmes dēļ. 25% gadījumu naida runa bija vērsta pret cilvēkiem to ādas krāsas dēļ (rasisms), 18% - seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ (homofobija, transfobija u.tml.), 16% naida runas bija vērsta pret imigrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem (ksenofobija), 3% dzimuma dēļ (seksisms), 2% reliģiskās piederības dēļ.
Bieži novērojama vairāku pazīmju intersekcionalitāte jeb naida runa ir vērsta pret cilvēkiem vairāku pamatu dēļ.
Pārskata periodā naida runu veicinājuši globāla, reģionāla un nacionāla līmeņa notikumi, piemēram, Krievijas agresīvais karš Ukrainā un tā ietekme Latvijā, krīze Tuvajos Austrumos (Izraēlas un Palestīnas konflikts). Krasu naida runas kāpumu veicināja valdības maiņa, jo īpaši jaunā iekšlietu ministra J. Dombravas asā vēršanās pret imigrantiem, un atsevišķu citu Nacionālās apvienības politiķu (piem., E. Ratnieka, L. Langas) retorika, kas provocēja masveidīgu imigrantu dehumanizāciju. Tas citastarp, veicināja sūdzību skaita pieaugumu Latvijas Cilvēktiesību centrā par rasistisku naida runu un aizskaršanu sabiedriskās vietās.
Ievērojams naida runas uz tautības/etniskās izcelsmes pamata īpatsvars, kas vērsts pret ebrejiem, skaidrojams ar specifisku fenomenu – pretēji citām etniskajām grupām, ebreju kopiena bieži tiek nepamatoti saistīta ar lokāliem un globāliem procesiem un notikumiem, kas tiešā veidā uz to neattiecas. Antisemītisma diskursā ebreji nereti tiek vainoti pie dažādām sociālpolitiskajām krīzēm un pārmaiņām, piemēram, migrācijas plūsmām, LGBTQI+ tiesību paplašināšanas un sabiedrības atbalsta pasākumiem, kā arī starptautiskiem militāriem konfliktiem, tostarp Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Naida runa pret krieviem, latviešiem ir saistīta ar iekšpolitikas jautājumiem, piemēram, ar vēstures atmiņas jautājumiem, krievu valodas lomu, kā arī ģeopolitisku notikumu kontekstā, tostarp saistībā ar Krievijas un Ukrainas karu un Putina režīma politiku. Naida runa pret indiešiem visvairāk saistīta ar diskusijām par ēdiena piegādes kurjeriem un ārvalstu studentiem un plašākām diskusijām par migrāciju, nereti indiešus identificējot ar jebkuriem tumšākas krāsas indivīdiem.
Ksenofobiska naida runa joprojām ir saistīta ar notikumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas un daudzskaitlīgiem migrantu mēģinājumiem iekļūt Latvijā, daudzos gadījumos tā ir arī saistīta ar dažādām sazvērestības teorijām. Rasistiska naida runa bieži sastopama kopā ar ksenofobisku naida runu, jo ir vērsta lielākoties pret migrantiem un patvēruma meklētājiem no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Naida runa bieži ir vērsta pret sabiedrībā zināmām un sabiedriski-politiski aktīvām sievietēm.
Kopš DPA ieviešanas ziņošana par naida runu ir kļuvusi detalizētāka, taču parastam lietotājam pārāk sarežģīta. Jaunā Eiropas Savienības nelegālā satura ziņošanas funkcija prasa profesionālas zināšanas, tostarp krimināllikuma pantu identificēšanu, un ietver neskaidrus elementus, piemēram, elektronisko parakstu, kas lietotāju var atturēt no ziņošanas.
Kopumā reaģēšanas laiks uz ziņoto naida runu ir uzlabojies, jo iepriekš bieži atbildes netika saņemtas vispār vai tas prasīja vairākas dienas, bet tagad atbildes par ziņojumu parasti, taču ne vienmēr, pienāk 24 stundu laikā.
Pārskata nobeigumā sniegtas rekomendācijas naida runas ierobežošanai.
Pielikumi
Publicēts: 2026-08-28