Pētījums "Naida runa Latvijā - tendences un izaicinājumi"
Pēdējo dažu gadu laikā Eiropas valstis, t.sk. Latvija, ir pieredzējušas vairākas krīzes, kā pandēmiju Covid-19, Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir ietekmējušas naida runas pieaugumu un izplatību. Izraēlas un Gazas konflikts ir veicinājis antisemītismas un pret musulmaņiem vērstas naida runas pieaugumu vairākos pasaules reģionos. Krīzes ir pārbaudījums gan starptautiskām organizācijām, gan sabiedrībām un to demokrātiskām institūcijām, tās uzliek daudz lielāku atbildību sociālo mediju kompānijām pārskatīt savu politiku, reaģējot uz konfliktiem un kariem.
Starptautiskās organizācijas ir reaģējušas sniedzot vadlīnijas, izstrādājot jaunus tiesību aktus un rīcības plānus naida runas ierobežošanā. 2023. gadā UNESCO kopīgi ANO Par genocīda novēršanu un atbildību aizsargāt ir pirmo reizi izstrādājušas Vadlīnijas politikas pieņēmējiem un skolotājiem, kā risināt ar naida runu saistītos jautājumus ar izglītības sistēmas palīdzību. Eiropas Padome ir 2022.gadā pieņēma EP Ministru Komitejas Rekomendāciju CM/Rec(2022)16, kurā sniegta jauna naida runas definīcija. Tā ir vērsusi uzmanību daudzskaitlīgiem izaicinājumiem reaģējot uz naida runu: vārda brīvības atšķiršana no naida runas, pieeja datiem par naida runu, naida runas ātra dzēšana tiešsaistē, pienācīgu resursu piešķiršana ātrai reaģēšanai, un savlaicīga līdzekļu ieguldīšana izglītībā un apmācībā. Eiropas Savienībā 2023.gadā, stājoties spēkā Digitālo pakalpojumu aktam, ir izvirzīta vēl lielāka atbildība lielajiem globālajiem sociālajiem tīkliem, īpaši tiem, kuru aktīvu lietotāju skaits reģionā ir 45 miljoni.
Arī Latvijā, 2022. gada maijā Valsts policijas priekšnieks A.Ruks pasludināja, ka policijai ir uzdots īstenot “nulles toleranci” pret jebkādām kara vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm.
Pētījuma “Naida runa Latvijā – tendences un izaicinājumi” mērķis ir aplūkot naida runas izpausmes, tendences un izplatību Latvijā. Īpaša uzmanība pētījumā tiek pievērsta naida runas izplatībai interneta vidē, jo tajā tā mēdz sasniegt plašu auditoriju. Pētījumā tika izmantotas šādas kvalitatīvas un kvantitatīvās pētījuma metodes:
(1) Dažādu ziņojumu, pētījumu, tiesiskā regulējuma, statistikas un citu dokumentu analīze.
(2) Naida runas monitorings internetā dažādās platformās – gan sociālajos tīklos, gan vietējos ziņu portālos (latviešu un krievu valodā). Monitoringa ietvaros tika noskaidrotas grupas pret kurām naida runa tiek vērsta visbiežāk, kā naida runa izpaužas, kādi ziņošanas rīki ir pieejami platformās un kā tās reaģē uz naida runas ziņojumiem.
(3) NVO aptauja par to, cik lielā mērā tās saskaras ar naida runu, vai/kā tās reaģē, un kāds atbalsts tām ir nepieciešams.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tika sniegtas rekomendācijas naida runas mazināšanai un iespējamiem darbības virzieniem pilsoniskai sabiedrībai un politikas veidotājiem, kā arī nacionālo ziņu portāliem par ieteicamajiem uzlabojumiem reaģēšanā uz naida runu.
Ceram, ka pētījums turpmāk veicinās regulāru naida runas monitoringu internetā un ārpus tā, sekmēs efektīvāku iestāžu rīcību to mazinot un veidos drošāku vidi cieņpilnai, arī, ja nereti “nemierīgai” diskusijai par sarežģītiem jautājumiem.
Pētījums ir veikts projektā “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību: informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība”. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds". Par pētījuma saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs.
Pielikumi
Publicēts: 2024-03-28