ANTISEMĪTISMA IZPAUSMES: VĒSTURE UN MŪSDIENAS

Antisemītisms ir viena no vecākajām un universālākajām rasisma un ksenofobijas formām, kas neatraujami saistīta ar civilizācijas vēsturi. Balstoties uz antisemītisma rašanās, attīstības un izpausmju izpratni, ir iespējams analizēt arī daudzas citas sociālas fobijas, kuras laiku pa laikam pārņem sabiedrību. Antisemītisko aizspriedumu un vajāšanu vēsture atklāj universālas stratēģijas, kā tiek iezīmēti un vajāti tie, kuri ar savu izskatu, savu dzīvesveidu vai pasaules uzskatu atšķiras no vairākuma. Vēsture mums rāda, ka šie aizspriedumi nekad nav palikuši bez sekām, tiem raksturīgi izpausties arī politiskās varas diskriminējošā politikā vai arī tās tiešā vai netiešā atbalstā šo grupu vajāšanā vai iznīcināšanā.

Ja kādreiz antisemītisms pierādījumus saviem aizspriedumiem meklēja reliģijā, bioloģijā, kultūrā, maz uzmanības pievēršot vēsturei, tad šodienas antisemītismam tā ir galvenais argumentācijas avots. To mēs labi varam novērot arī Latvijā, kad noteikta sabiedrības daļa tic nacistu konstruētajam propagandas mītam par ebreju vainu pirmās padomju okupācijas gados, kad parādās mēģinājumi attaisnot kādu Arāja komandas locekli, vai kad senās un nesenās banku krīzes tiek skaidrotas no antisemītiskām pozīcijām. Mums ir jāatceras, ka vēsture mūsdienās ir kļuvusi par resursu, kuru izmanto visdažādākās sociālās un politiskās grupas, lai ar tās palīdzību īstenotu savus mērķus, kuriem ir mazs sakars ar zinātnisko pagātnes izpratni. Humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku galvenais uzdevums ir radīt un sniegt zināšanas, kas spētu sabiedrību padarīt kritisku pret mēģinājumiem privatizēt un izkropļot pagātni.

Šajā gadījumā Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieku Didzi Bērziņu un muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski ir radījis darbu, kas domāts zināšanu izplatīšanai pret aizvien vitālajām antisemītisma idejām. D. Bērziņa un I. Ļenska sarakstītais “Antisemītisma izpausmes: vēsture un mūsdienas” ir aktuāls darbs, kurā autori konspektīvi un vienkārši mēģina atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem: kas ir antisemītisms, kādi ir tā raksturīgākie mīti un aizspriedumi un kā tie attīstījušies vēstures gaitā. Tāpat autori mēģinājuši atbildēt uz jautājumiem par antisemītisma ietekmi uz holokaustu un ieskicēt dažas būtiskākās holokausta problemātikas izpētes nianses. Tāpat darbā skarti arī jautājumi par antisemītisma jaunajām formām un par holokausta noliegšanu un antisemītisma izpausmēm šodienas jaunajos masu saziņas līdzekļos. Svarīgi, ka apskatītie jautājumi tiek kontekstualizēti Latvijas situācijai, tādējādi mums parādot, ka šīs problēmas bijušas un aizvien vēl ir aktuālas arī Latvijā.

Darba uzdevums nav bijis vispusīga un dziļa antisemītisma fenomena radīto sociālo un politisko reāliju atspoguļošana, tas drīzāk ir ieskats problemātikā, lai lasītājs spētu orientēties plašajā antisemītisma radīto jautājumu laukā. Tiem, kuri vēlēsies uzzināt ko vairāk, autori piedāvājuši plašu bibliogrāfiju katras nodaļas beigās. Darba mērķauditorija ir visi, kuri vēlas uzzināt ko vairāk par šo jautājumu. Cerams, ka šo darbu izmantos kā pedagogi, tā skolēni, tas lieti noderēs arī studentiem, kā arī visiem, kuri vēlēsies saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skartas darbā.

 

 Šī publikācija “Antisemītisma izpausmes: vēsture un mūsdienas” ir izdota arEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par publikācijas “Antisemītisma izpausmes: vēsture un mūsdienas” saturu atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Publikācija tapusi projekta “NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros,ko īstenoja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

Pielikumi

Publicēts: 2015-10-30