Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta tiešajai un netiešajai diskriminācijai Latvijā pēc etniskās pazīmes.
Tāpat kā iepriekšējos gados, nopietns cilvēktiesību pārkāpums ir ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi un lielais pirmstiesas apcietinājumā esošo skaits. Lai gan, saskaņojot normatīvos aktus ar Eiropas Savienības standartiem, ir pieņemts jauns Patvēruma likums un Imigrācijas likums, bažas joprojām izraisa apstākļi un aizturēto tiesiskais statuss Olaines nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometnē.
2001. gada aktuālākās cilvēktiesību problēmas Latvijā būtiski neatšķīrās no iepriekšējiem gadiem: lielais neizskatīto lietu skaits tiesās un no tā izrietošie ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi. Tomēr Latvija saskārās arī ar jauniem un bīstamiem izaicinājumiem preses brīvībai un tieslietu sistēmai – žurnālista un tiesnešu slepkavības.
2000. gadā aktuālākās cilvēktiesību problēmas bija savstarpēji saistītas: lielais neizskatīto lietu skaits tiesās un garie apcietinājuma termiņi, īpaši nepilngadīgo gadījumā. 2000. gadā Latvijā tika novērota skaitliski nelielo latviešu un krievu nacionāli ekstrēmistisko grupējumu aktivizēšanās, taču tiesībsargājošās institūcijas enerģiski reaģēja uz to aktivitātēm.
Kopš 1998.gada Latvija ir Eiropas Konvencijas par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu dalībvalsts. Konvencijas ratificēšana uzliek Latvijas valstij saistības ievērot konvencijā izvirzītās prasības un ziņot par veiktajiem pasākumiem pārkāpumu novēršanā slēgta tipa iestādēs. Konvencijas īstenošanu dalībvalstīs uzrauga Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komiteja, un 1999. gada janvārī tā apmeklēja arī Latviju.