Konferences “Daudzveidīgas pieejas naida noziegumu un naida runas ierobežošanā un novēršanā” kopsavilkums

Konference tika organizēta, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu „NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā”. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda apakšprogrammas „NVO projektu programma” ietvaros. 

Konferenci atklāja LR Iekšlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre, ministra padomniece Evika Siliņa, norādot uz konferences tēmas nozīmību aktuālo politisko notikumu kontekstā. E.Siliņa uzsvēra, ka liela daļa internetā publicēto komentāru šobrīd balansē uz vārda brīvības robežas pārsniegšanas riska, atgādinot, ka vārda brīvība nav neierobežota. Akcentējot 2014. gadā pieņemtos grozījumus Krimināllikumā kā nozīmīgu soli naida noziegumu atpazīšanā un novēršanā, IeM parlamentārā sekretāre norādīja uz nepieciešamību nodrošināt tiesībsargājošos institūciju, prokuratūras un tiesu darbinieku apmācību par šo noziegumu juridiski korektai interpretācijai un piemērošanai praksē. Norvēģijas Karalistes vēstniecība pārstāve Agnese Cimdiņa uzsvēra, ka aizvien biežāk vērojamie naida uzbrukumi un naida runas izpausmes liecina par pieaugošo neiecietību pret citādo un noteiktām sociālām  grupām. Tāpat A.Cimdiņa norādīja uz EEA granta programmas atbalstu dažādām iniciatīvām naida noziegumu novēršanas un ierobežošanas jomā. Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska informēja par
projekta “NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” aktivitātēm, t.sk. jauniešu apmācību par naida runu, naidīga satura monitoringu interneta, materiālu par antisemītismu un naida noziegumu attīstību sagatavošanu, kā arī četru ECT spriedumu tulkošanu latviešu valodā.

Ar konferences ievadrunu par naida noziegumu attīstības tendencēm, ietekmi uz cietušajiem un darbu ar likumpārkāpējiem uzstājās Lankasteras universitātes Juridiskā departamenta profesors kriminoloģijas un krimināltiesību jautājumos Paul Iganski. Kā norādīja pētnieks, būtiskākā naida noziegumu atšķirība no citiem noziegumiem ir tā, ka cilvēkam uzbrūk nevis viņa personisko, individuālo īpašību dēļ, bet gan tāpēc, ka viņš pieder kādai noteiktai grupai (etniskai, reliģiskai, sociāli, u.c.). Līdz ar to tas nav uzbrukums tikai indivīda, bet visai kopienai, kā rezultātā grupai piederīgie mēdz pamest valsti, kurā vairs nejūtas droši. P.Iganski uzsvēra, ka naida noziegumiem, salīdzinot ar cietiem nodarījumiem, ir daudz smagāka emocionālā un psiholoģiskā ietekme uz cietušo – emocionāli psiholoģiskie pārdzīvojumi, depresija, miega traucējumi, baiļu un nedrošības sajuta, tāpat šiem cilvēkiem biežāk novērojama posttraumatiskā stresa simptomi. Līdz ar to virknē valstu par šiem noziegumiem tiek piešķirti daudz bargāki sodi. Analizējot naida noziegumu veicējus, pētnieks norādīja, ka pretēji bieži vien valdošajam uzskatam, ka šādus noziegumus pastrādā neonacisti vai rasistiski noskaņoti cilvēki, lielākā daļa noziedznieku ir parasti cilvēki, kas dzīvo parastu dzīvi, kas nereti ir problemātiska. Tāpēc vainojot savās problēmās un neveiksmēs citus, šie cilvēki vēršas pret kādu no mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Noslēgumā pētnieks uzsvēra, ka valstīs apkoptā statistika par naida noziegumiem ne vienmēr atspoguļo realitāti un parasti mēdz būt vismaz četras reizes lielāka par reģistrēto.

Konferences pirmajā paneļdiskusijā Tiesībsargājošo iestāžu un NVO sadarbība, reaģējot uz naida noziegumiem,ko moderēja LCC direktore A.Kamenska, piedalījās Polijas, Horvātijas, Nīderlandes un Latvijas pārstāvji. Polijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Wirginia Prejs analizēja ministrijas darbu naida noziegumu datu vākšanas jomā, tiesībsargājošo iestāžu apmācību organizēšanā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, reaģējot uz naida noziegumiem. Tāpat W.Preja iepazīstināja ar Iekšlietu ministrijas rīkoto daudzvalodīgo kampaņu „Rasisms. Pasaki par to, lai cīnītos ar to” (plašāka informācija par kampaņu pieejama: http://www.reportracism.pl/en/about-the-campaign), kas tika izstrādāta kā reakcija uz Polijā dzīvojošo imigrantu sūdzībām un vajadzību analīzi. Kampaņas ietvaros tika sagatavoti plakāti un skrejlapas (10 valodās), video materiāli, aicinot ziņot par naida izpausmēm policijai (2 valodās), mājas lapa ar ziņošanas iespējām (10 valodās), kā arī notika vairākas tikšanās ar imigrantu kopienām. Kā norādīja W.Preja, kampaņas rezultātā ievērojami pieauga ziņošana par naida noziegumiem; izveidoti labi kontakti ar iestādēm un migrantu kopienām (sadarbības tīklu veidošana) un organizēta konference, kurā identificētas galvenās barjeras, kāpēc cietušie neziņo policijai par naida noziegumiem. Tāpat projekta rezultātā Iekšlietu ministrijā izveidota darba grupa, cīņai pret naida noziegumiem, kurā pārstāvēti ministrijas un minoritāšu kopienu pārstāvji. Horvātijas Policijas akadēmijas pārstāve Danijela Petkovič dalījās ar Horvātijas pieredzi cīņā ar naida noziegumiem, t.sk. par naida noziegumu uzraudzības darba grupas darbību un sadarbību ar NVO, kā arī informēja par tiesībsargājošo iestāžu apmācībām. Tāpat tika analizēta naida noziegumu iekļaušana Krimināllikumā, akcentējot divu LGBT NVO lomu, definējot naida noziegumus. Saskaņā ar jauno Krimināllikumu, kas stājās spēkā 2013. gadā, “Naida noziegums ir kriminālpārkums, kas paveikts rases, ādas krāsas, reliģijas, nacionālās vai etniskās izcelsmes dēļ, invaliditātes, dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ.” Likums naida noziegumu gadījumā paredz smagāku sodu, un naida motīvs ir vainu pastiprinošs apstāklis. Nīderlandes nevalstiskās organizācijas „Article 1” un RADAR pārstāve Saskia van Bon informēja par organizāciju sadarbību ar policiju pētot un izskatot diskriminācijas/ naida noziegumu lietas un sūdzības. Būtiski, ka Nīderlandē naida noziegumi nav izdalīti atsevišķi, bet gan iekļauti normatīvajā regulējumā, kas skar diskriminācijas novēršanu. Kā norādīja S.van Bon, organizācijai šobrīd ir sadarbība ar diviem policijas iecirkņiem, kuros tā veic t.s. lietu skrīningu, lai atklātu iespējamās diskriminācijas lietas, t.sk. gadījumos, kad policija šo aspektu nav pamanījusi. Šāda sadarbības prakse ir uzskatāma par unikālu, jo NVO pārstāvim, kurš iepriekš ir rūpīgi pārbaudīts un parakstījis konfidencialitātes dokumentu, ir dota pilna pieeja policijas datu bāzēm. Apkopotā informācija tiek izskatīta īpašās sanāksmēs, kurās piedalās gan policijas, gan prokuratūras pārstāvji. Kā liecina līdzšinējā prakse, šādu skrīningu rezultātā tiek identificētas daudz vairāk diskriminācijas/ naida noziegumu lietas, kā citos policijas iecirkņos, kur lietu analīzi veic paši policijas darbinieki (piem., Roterdamā, kur skrīningu veic RADA, tiek identificētas ap 900 lietām gadā, savukārt Hāgā – ap 90). Latvijas Valsts policijas koledžas pasniedzēja Evita Lipe iepazīstināja ar Latvijā īstenotajām EDSO/ODIHR apmācībām policijas darbiniekiem un sadarbību ar NVO.

Otro konferences paneli Naida runa internetā – no vietējiem līdz globāliem risinājumiem, ko moderēja  žurnāla Ir žurnālists Pauls Raudseps, atklāja Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska, stāstot par LCC pieredzi novērojot un reaģējot uz naidīga satura izpausmēm internetā, t.sk. par naida runas monitoringa rezultātiem, kas tika veikts projekta „NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Panelī piedalījās lielāko vietējo ziņu portālu pārstāvji - delfi.lv pārstāvis Filips Lastovskis, tvnet.lv galvenā redaktore Zita Lunde, rus.tvnet.lv galvenais redaktors Andrejs Muravjovs, pasaulē lielākā sociālā tīkla Facebook sabiedrības politikas pārstāve Centrāl un Austrumeiropā Gabriella Cseh, ka arī Polijas ‘NIGDY WIECEJ’ Never Again Asociācijas pārstāvis Jacek Purski.

Ziņu portāla delfi.lv žurnālists Filips Lastovskis norādīja, ka naidīgo komentāru skaits īpaši palielinājies bēgļu krīzes sakarā. Viņš uzsvēra, ka nav nozīmes aizliegt anonīmos komentārus, jo komentēt var arī reģistrējoties no sava Facebook vai Twitter konta, bet šādu kontu var izveidot ļoti īsā laikā, neatklājot savu īsto identitāti. Tāpēc ir jāvērtē arī reģistrēto lietotāju komentāri. F.Lastovskis ierosināja veikt dažādas sociālas kampaņas par iespēju ziņot, jo lai arī ziņu portālos izveidotas īpašas pogas ziņošanai, bieži tās pilda pasīvu funkciju.

Rus.tvnet.lv galvenais redaktors Andrejs Muravjovs atzīmēja, ka pastāv vairākas iespējas kā cīnīties ar naidīgiem komentāriem. Pirmkārt, rus.tvnet.lv ir cilvēks, kas moderē komentārus, tomēr viņam ir jāmoderē komentāri gan latviešu, gan krievu portālā, līdz ar to nav iespējams nodrošināt visaptverošu un kvalitatīvu moderēšanu. Otrkārt, komentārus lasa arī paši ziņu redaktori, tomēr viņu primārais uzdevums ir izveidot ziņu, nevis izvērtēt komentārus. Treškārt, portāla lietotājiem pastāv iespēja ziņot par naidīgiem komentāriem, izmantojot gan ziņošanas pogu, gan sazinoties ar portāla redakciju. Tomēr A.Muravjovs atzina, ka arī gadījumos, kad kādai personai tiek liegta komentēšanas iespēja (piem., ja naidīgi komentāri tiek rakstīti atkārtoti un sistemātiski), pastāv dažādas iespējas kā to izdarīt, izmantojot mainīgās IP adreses. Rus.tvnet.lv redakcija apsver premoderēšanas iespēju, kas nozīmē, ka tad, kad persona uzraksta komentāru, to pirms publicēšanas izlasa moderators un, ja atzīst šo komentāru par pieņemamu, tas tiek publicēts un komentāra autoram tiek atļauta iespēja komentēt arī turpmāk. Tas nozīmē, ka lasītājam tiesības komentēt tiek piešķirtas nevis prezumētas. Ja persona tomēr uzrakstīs kādu sliktu komentāru, viņš tiks bloķēts un ļoti ilgi atkal “stāvēs rindā”, lai varētu komentēt. Tas varētu būt viens no efektīvākajiem veidiem kā cīnīties pret naidīgajiem komentāriem. Kā vēl vienu no iespējamajiem risinājumiem A. Muravjovs piedāvāja iespēju publicēt portālā aprakstus par reāliem gadījumiem, kad persona ir tikusi saukta pie kriminālatbildības par naidīgu komentāru rakstīšanu.

Tvnet.lv galvenā redaktore Zita Lunde informēja, ka komentārus katru dienu monitorē gan moderatori, gan arī automātiskā sistēma, kas filtrē vārdus un neļauj komentāra rakstītājam uzrakstīt kādu konkrētu vārdu. Tomēr viņa atzina, ka komentāru rakstītāji ir iemācījušies dažādos veidos apiet šo sistēmu. Tāpat Z.Lunda norādīja uz iespēju lasītājiem ziņot par neatbilstoša satura komentāriem. Portāls dienā saņem vismaz 50 šādus ziņojumus. Viņa atzina, ka “jūtīgajos datumos” tiek dažkārt vispār liegta iespēja komentēt.

Gabriella Cseh, Facebook sabiedrības politikas pārstāve Centrāleiropā un Austrumeiropā savā uzrunā informēja par Facebook politiku cīņā ar naidīgiem komentāriem. Facebook ir izveidota komanda, kas veido politiku naida runas apkarošanas jomā. Cilvēkiem, kas darbojas šajā komandā ir dažādas zināšanas un pieredzes. Palīdzība tiek meklēta arī NVO. Facebook mēģina nodrošināt iespējas cilvēkiem, lai viņi varētu ziņot, ja viņi jūt, ka kāda informācija ir nepieļaujama. Piemēram, cilvēki var ziņot gan par atsevišķiem komentāriem, gan par lapu kopumā. Ziņojumi tiek šķiroti pēc ziņojuma satura un uz tiem reaģē atkarībā no steidzamības pakāpes. Facebook ir vairāk nekā 100 cilvēku apmācīta grupa, kas strādā ar ziņojumiem 3 birojos dažādos reģionos. Vietni uzrauga 24/7 režīmā. Facebook sadarbojas ar pētniecības institūtu, lai noskaidrotu, kādi pretargumenti pret naida runu ir efektīvi un kā tos varētu izmantot.

Jacek Purski, “Nigdy Wiecej” Never Again Asociācijas Polijā pārstāvis pastāstīja par šīs organizācijas darbību un konkrētām aktivitātēm cīņā pret naida runu. Organizācija tika dibināta 1996. gadā, un tās galvenā aktivitāte ir naida runas monitorings Polijā. Tāpat organizācija organizējusi vairākās kampaņas, piemēram, “Izdzīsim rasismu no stadioniem” un “Rasisms – dzēst”. Organizācijā kā brīvprātīgie darbojas pārsvarā jauni cilvēki, kas ir atbildīgi par dažādām aktivitāšu formām, piemēram, viņi monitorē vietējos medijus, veic stadionu monitoringu, utt. Identificētie naida runas gadījumi katru otro gadu tika publicēti t.s. “Brūnajā grāmatā”. Kā norādīja J.Purski, lai arī sākumā organizācijai tika veltīta kritika par metodoloģiju – grāmatā tiek iekļauti visi gadījumi, kad tos apstiprina divi avoti, laika gaitā izveidojās laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, kas atsevišķus grāmatā minētos gadījumus nosūtīja pārbaudei uz policiju. Tādējādi pieauga sabiedrības apziņa, ka ir lietas, kuras, pateicoties šiem pasākumiem, ir beigušās ar nolēmumu un sodu. Savukārt kampaņas “Rasisms – dzēst” ietvaros tika izveidots kontaktpunkts, kur katrs, kas pamanīja naidīga satura informāciju internetā, varēja paziņot par konkrēto gadījumu. Trīs gadu darba rezultātā, sadarbojoties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, tika slēgtas aptuveni 300 mājas lapas.

Paneļdiskusijas dalībniekiem tika uzdoti arī vairāki jautājumi. Piemēram, “Kā diskusijas dalībnieki raugās uz komentēšanas iespējas aizliegumu un šāda soļa samērojamību ar vārda brīvību?” Atbildot uz šo jautājumu, paneļdiskusijas dalībnieku domas dalījās. Polijas NVO pārstāvis J.Purskis norādīja, ka komentāru bloķēšana varētu būt viens no risinājumiem, bet šādam aizliegumam būtu jāiet roku rokā ar sabiedrības izglītošanu. Arī delfi.lv pārstāvis F.Lastovskis norādīja, ka šāds solis varētu būt risinājums ilgtermiņā un tam būtu jābūt vairāku portālu saskaņotam solim. Savukārt, Facebook pārstāve un tvnet.lv galvenā redaktore norādīja, ka tik radikālu soli spert nevajadzētu un svarīgāk tomēr ir izglītot sabiedrību.

Tāpat paneļdiskusijas dalībniekiem tika uzdots jautājums par portālu moderatoru izglītību un apmācību. Visu trīs Latvijas interneta portālu pārstāvji norādīja, ka portālu moderatoriem nav speciālas izglītības, taču viņiem tiek rīkotas apmācības vai arī zināšanas viņi apgūst pašmācības ceļā. Facebook pārstāve norādīja, ka, lai varētu strādāt par moderatoru, ir jāiziet dažu nedēļu apmācība un arī pēc tam notiek regulāras apmācības.

Kopumā konferenci apmeklēja 115 dalībnieki. Tostarp:

  • 22 Valsts policijas darbinieki (tostarp 6 no Rīgas reģiona pārvaldes, 5 no Zemgales reģiona pārvaldes, 8 no Kurzemes reģiona pārvaldes, 3 no Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes);
  • 2 no Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji;
  • 1 Interpola darbinieks;
  • 4 Valsts policijas koledžas pārstāvji;
  • 2 Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki;
  • 3 Valsts probācijas dienesta darbinieki,
  • 3 Iekšlietu ministrijas pārstāvji;
  • 9 tiesneši (5 no Administratīvas apgabaltiesas ieskaitot tās priekšsēdētāju, 1 no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, ka arī 3 tiesneši no Ogres un Jelgavas);
  • 1 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pārstāvis;
  • 1 Tiesnešu mācību centra pārstāvis;
  • 9 prokurori (7 no Ģenerālprokuratūras, tostarp Ģenerālprokurors);
  • 1 Jelgavas pilsētas domes Sabiedrības integrācijas nodaļas pārstāvis;
  • 1 Tieslietu ministrijas pārstāvis;
  • 4 Kultūras ministrijas pārstāvji (tostarp 3 no mediju politikas nodaļas un 1 no Sabiedrības integrācijas departamenta);
  • 1 pārstāvis no Drošāka interneta centra;
  • 3 Tiesībsarga biroja pārstāvji, 1 Sabiedrības integrācijas centra pārstāvis;
  • 11 vēstniecību pārstāvji (tostarp no Norvēģijas, Kanādas, ASV, Šveices, Nīderlandes, Vācijas, Somijas, un Zviedrijas);
  • 11 NVO pārstāvji;
  • 1 Saeimas deputāts;
  • 5 ārvalstu studenti;
  • un citi dalībnieki (t.sk. mediju pārstāvji no ziņu aģentūra LETA, Latvijas Avīzes, Jurista Vārda, sociālajiem medijiem).

 

Konference tika translēta arī video tiešraidē.

Konferences video ieraksti pieejami:

1. daļa https://www.youtube.com/watch?v=7XNdJcM0uAI

2. daļa https://www.youtube.com/watch?v=N30zKLZX4Ws

Pielikumā runātāju prezentācijas, izdales materiāls, ka arī pārskats par attīstību naida noziegumu un naida runas novēršanā.

Pielikumi

Publicēts: 2015-10-29