V. T. pret SIA „BIO VENTA” (2010-2011)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Latvijas tiesu prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: jūnijs 25, 2012

(2010., Ventspils rajona tiesa, 2011., Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija)

2010. gada 8. februārī V.T. vērsās Ventspils rajona tiesā ar prasību pret SIA „Bio Venta” par darba līguma uzteikuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu, par darbinieka atjaunošanu darbā, par atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laika piedziņu, par zaudējumu piedziņu, kas saistīta ar juridiskās palīdzības saņemšanu 500 LVL, kā arī par morālā kaitējuma kompensācijas 500 000 LVL piedziņu.

2008. gada 24. oktobrī starp V.T. un SIA „Bio Venta” tika noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku, saskaņā ar kuru V.T. tika pieņemts darbā par saimniecības pārzini. Noslēdzot darba līgumu Atbildētājs bija informēts par V.T. invaliditāti. 2009. gada 26. novembrī Atbildētājs izsniedza V.T. jauno darba aprakstu, kurā paredzēts, ka turpmāk saimniecības pārzinim būs jātīra sniegs, jāpļauj zāle un vismaz reizi mēnesī jākāpj uz rūpnīcas jumta. 30. decembrī Atbildētājs izdeva rīkojumu par autotransporta kustības ierobežojumiem rūpnīcas teritorijā, saskaņā ar kuru V.T. nebija paredzētas tiesības novietot automašīnu pie pašas administrācijas ēkas, bet gan uzņēmuma stāvvietā, kas apzīmēta ar vadītāja invalīda pazīšanas zīmi un atradās 41.5 m no ieejas ēkā. Pēc iepazīšanās ar rīkojumu V.T. turpināja novietot savu automašīnu pie administrācijas ēkas, kā to bija darījis iepriekš, jo viņam bija grūti pārvietoties pa uzņēmuma teritoriju ziemas apstākļos. 2010. gada 14. janvārī Atbildētājs uzlika V.T. disciplinārsodu – piezīmi, par to, ka V.T. novietoja savu automašīnu pie administratīvā korpusa. 19. janvārī Atbildētājs uzteica Prasītājam Darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, t.i., darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību un darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. V.T. uzskatīja, ka atbrīvojot viņu no darba, viņš ticis diskriminēts uz invaliditātes pamata. SIA „Bio Venta” prasību neatzina.

Ventspils tiesa 2011. gada 25. maijā prasību apmierināja daļēji un atzina par prettiesisku un spēkā neesošu SIA „Bio Venta” darba līguma uzteikumu V.T. no tā uzteikšanas brīža un atjaunoja V.T. darbā SIA „Bio Venta” saimniecības pārziņa amatā, kā arī piedzina par labu V.T. vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 9741.75 LVL (pirms nodokļu nomaksas) un tiesāšanās izdevumus 1 000 LVL apmērā. Tiesa piedzina par labu V.T. morālā kaitējuma kompensāciju 500 LVL apmērā.[1]

Tiesa uzteikumu V.T. vērtēja kā nesamērīgu konkrētajiem apstākļiem, kā arī netaisnīgu un nelikumīgu. Tiesas ieskatā Atbildētājs pilnībā ignorējis V.T. invaliditātes faktu un ar savu rīcību ir izrādījis nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem – septiņām personām radot atvieglojumus automašīnu novietošanai, bet invalīdam aizliedzot. Tiesas ieskatā Atbildētājs savu nevienlīdzīgo attieksmi pret V.T. sācis izrādīt jau 2009. gada vasarā, ierādot viņam darba kabinetu ēkas 4. stāvā, kur no 3. stāva var nokļūt tikai pa metāla kāpnēm, turklāt, citiem darbiniekiem saglabājot iepriekšējos darba kabinetus 3. stāvā. Tiesa piekrita Prasītāja viedoklim, ka jaunais amata apraksts ir ticis sastādīts apzināti, lai invalīds vienkārši fiziski nespētu izpildīt uzliktos pienākumus. Tiesa atzina, ka darba līguma uzteikšanas kārtība saskaņā ar Darba likuma normām ir ievērota, taču pats darba uzteikums nav tiesiski pamatots. Tiesa norādīja, ka tai nav šaubu par Prasītāja fiziskajām ciešanām, staigājot vai kāpjot pa stāvām metāla kāpnēm, kā arī to, ka ilgstošais konflikts ar uzņēmuma administrāciju radīja V.T. psiholoģiskus pārdzīvojumus, taču pieprasīto kompensācijas apmēru –500 000 LVL apmērā tiesa uzskatīja par neadekvāti lietu un noteica kompensāciju 500 LVL vai aptuveni Prasītāja viena mēneša amatalgas apmērā. Tiesa uzskatīja, ka piespiedu darba kavējums Prasītājam ieildzis ne tikai Atbildētāja vainas dēļ, jo vairākas reizes lietas izskatīšanu tiesa ir bijusi spiesta atlikt pēc Prasītāja lūguma vai tādēļ, ka jauni pierādījumi iesniegti mazāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas. Tādējādi tiesa uzskatīja par pareizu piedzīt atlīdzību par visu piespiedu kavējuma periodu nav taisnīgi un samazināja piedzenamo atlīdzību apmēram vienas mēnešalgas apmērā, t.i., par periodu līdz 2011. gada 1. maijam.

Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza gan Prasītājs, gan Atbildētājs. Kurzemes apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji. Apgabaltiesa atzina, ka V.T. pieļautie pārkāpumi saistībā ar automašīnas novietošanu pie pašas administrācijas ēkas pārkāpumi nav tik būtiski, lai viņam tiktu piemērots bargākais sods – darba līguma uzteikšana, bet tam šos pārkāpumus V.T. nav pieļāvis bez attaisnojošiem iemesliem. Tiesas kolēģija pievienojās Tiesībsarga atzinumam konkrētajā lietā un norādīja, ka darba apstākļiem ir jābūt taisnīgiem un labvēlīgiem jebkuram darbiniekam. Tiesu kolēģija atzina, ka darba devējs nav pierādījis, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots, kā arī atzina, lietā ir pierādīts vienlīdzīgu tiesību principa pārkāpums, aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpums, kā arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums.

Kurzemes apgabaltiesa piesprieda piedzīt no Atbildētāja par labu V.T. morālā kaitējuma kompensāciju 1 000 LVL apmērā, atzīstot, ka kompensācija 500 LVL apmērā, kā to bija noteikusi pirmās instances tiesa, nesasniegtu kaitējuma atlīdzības noteikšanas mērķi un uzdevumu. Apgabaltiesa nekonstatēja faktus par lietas novilcināšanu no Prasītāja puses un nosprieda, ka Prasītājam izmaksājama vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu par laiku no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 25. maijam. Tiesas kolēģija norādīja, ka tieši tiesas kompetencē ir lemt par to, kad un uz kādiem tiesiskajiem pamatiem tiek atlikta lietas izskatīšana.


[1] Ventspils tiesas 2011. gada 25. maija spriedums lietā Nr. C40066110

Pretdiskriminācijas datu bāze

Datu bāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datu bāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.