I.P. pret Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (2008-2011)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Tiesu prakse » Latvijas tiesu prakse

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: jūnijs 25, 2012

(2008., Administratīvā rajona tiesa, 2010., Administratīvā apgabaltiesa, 2010., LR Augstākās tiesas Senāts, 2011., Administratīvā apgabaltiesa)

2007. gada 14. martā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pieņēma lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu I.P., pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un Ministru kabineta 2000. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 32 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 32) prasībām.

Ņemot vērā, ka I.P. tika atbrīvota no darba trīs mēnešus pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, tika ņemtas vērā ne tikai sociālās iemaksas nodarbinātības periodā, bet arī saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu (50 lati mēnesī). Līdz ar to pieteicējai tika aprēķināts ievērojami mazāks bezdarbnieka pabalsts kā tas būtu bijis, ja persona šajā (bērna kopšanas atvaļinājuma) laikā būtu strādājusi.

I.P. VSAA lēmumu apstrīdēja, lūdzot veikt piešķirtā bezdarbnieka pabalsta pārrēķinu, taču lēmums tika atstāts negrozīts. I.P. vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par augstākminētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteicēja uzskatīja, ka aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, iestāde nav ievērojusi atšķirīgas attieksmes aizliegumu un viņa kā sieviete tikusi netieši diskriminēta.

Pirmās instances tiesa pieteikumu atzina par nepamatotu, un ar 2008. gada 3. jūlija spriedumu to noraidīja.[1] Tiesa secināja, ka VSAA, aprēķinot Pieteicējai bezdarbnieka pabalstu, pamatoti ir ņēmusi vērā gan sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam no valsts pamatbudžeta, gan I.P. kā darba ņēmējas sociālās iemaksas. Tiesa norādīja, ka konkrētajā lietā abi dzimumi ir līdztiesīgā situācijā un tiesas ieskatā nav nozīmes, kurš no vecākiem saņem bērna kopšanas pabalstu vai cik procentuāli liels skaits pabalsta saņēmēju ir mātes. Tiesa nekonstatēja, ka Pieteicēja būtu netieši diskriminēta. Pieteicēja Administratīvās rajona tiesas spriedumu pārsūdzēja.

Arī Administratīvā apgabaltiesa 2010. gada 26. februārī atzina, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikumu noraidīja.[2] Apelācijas instances tiesa norādīja, ka pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas, kas attiecas uz izskatāmo gadījumu un tiesas sniegtā argumentācija ir izvērsta un pareiza. Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.

Augstākās tiesas Senāts 2010. gada 15. oktobra spriedumā[3]  konstatēja, ka tiesa nepareizi identificējusi strīdīgos apstākļus un tās tiesību normas, kuras varētu ietvert sieviešu netiešo diskrimināciju. Senāts atzina, ka viens no sociālās drošības sistēmas pamatprincipiem ir atšķirīgas attieksmes aizliegums. Atšķirīga attieksme ietver ne tikai personas tiešu, bet arī netiešu diskrimināciju, kas pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls notikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai saistībā ar tās dzimumu. Senāts secināja, ka gadījumos, kad tiesību norma (likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8. panta pirmā daļa), kas nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, tiek piemērota sievietēm, kuras aprēķinam piemērojamajā laika periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir atradušās bērna kopšanas atvaļinājumā, kad sociālās iemaksas pret bezdarbu par šo sievieti ir ievērojami mazākas pat par minimālo algu, tiek pieļauta šo sieviešu netieša diskriminācija. Senāts norādīja, ka diskriminācijas novēršanai jāizmanto citus sociālās apdrošināšanas veidus regulējošajās tiesību normās ietvertais regulējums, proti, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu gadījumā, ja sešu kalendāro mēnešu periodā personai attaisnojošu iemeslu dēļ nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, iemaksu algu aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu pirms šā perioda, kas sākas ne agrāk kā 32 mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Administratīvā apgabaltiesa 2011. gada 27. janvārī skatīja lietu atkārtoti un apmierināja Pieteicējas pieteikumu. Tiesa uzlika par pienākumu VSAA viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā izdot administratīvo aktu par Pieteicējai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra pārrēķinu. Apgabaltiesa atzina, ka pieteicējas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav ņemams vērā bērna kopšanas atvaļinājuma periods, kurā iemaksu alga bija 50 lati. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķins veicams, izslēdzot periodus, kuros pieteicēja atradās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un bērna kopšanas atvaļinājumā.


[1] Administratīvās rajona tiesas 2008. gada 3. jūlija spriedums lietā Nr. A 42522707

[2] Administratīvā apgabaltiesa 2010. gada 26. februārī lietā Nr. A 42522707, AA43-0071-10/6

[3] Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 15. oktobra spriedums lietā Nr. A 42522707, SKA-480/2010

Pielikumi

Pretdiskriminācijas datu bāze

Datu bāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datu bāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.