Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā
Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta tiešajai un netiešajai diskriminācijai Latvijā pēc etniskās pazīmes.
Pētījumā iegūtie dati par mazākumtautību proporcijām darba tirgū neliecina, ka šajā vidē pastāv izteikta diskriminācija pēc etniskās pazīmes. Arī mazākumtautību labklājības līmenis ir līdzīgs majoritātes līmenim, un tas parasti nav novērojams sabiedrībās, kurās pastāv tieša vai netieša diskriminācija pēc etniskās pazīmes. Tomēr ir acīmredzams etniskās paritātes trūkums atsevišķās institūcijās un nozarēs.
Par novērotā etniskās paritātes trūkuma galvenajiem iemesliem jāatzīst mazākumtautību nelielā līdzdalība valsts atjaunošanas procesā (no kā izriet arī to minimālā pārstāvniecība jaunizveidotajās institūcijās), mazākumtautību pārstāvju joprojām vājās latviešu valodas zināšanas, motivācijas trūkums, lai iegūtu pilsonību, skepse par valsts institūciju darbu kopumā un ierēdņu zemo atalgojumu, etniskās pašnorobežošanās tendences, kas īpaši piemīt etniskajiem latviešiem, kā arī pastāvošais atklāto konkursu trūkums, lai pretendētu uz darbu noteiktās institūcijās, izziņas trūkums par etnisko diskrimināciju un cilvēktiesībām sabiedrībā, nelīdzsvarotā un bieži vien atšķirīgā informācija masu saziņas līdzekļos, kas funkcionē dažādās valodās. Pētījums sniedz virkni ieteikumu, kā situāciju uzlabot.
Pētījuma pamatā ir statistikas dati, kas iegūti, aptaujājot Latvijas rajonu un pilsētu pašvaldības, ministrijas, vairākus lielos valsts uzņēmumus, augstskolas, skolas, kā arī 19 privātos uzņēmumus.
Attachments
Published: 2004-01-29