Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta SPRIEDUMS Lietā Nr. A42666507
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta
Rīgā 2010.gada 2.decembra
SPRIEDUMS
Lietā Nr. A42666507
SKA – 530/2010
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D.Mita
tiesnese V.Kakste
senatore I.Skultāne
piedaloties pieteicējam B.K.,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvei I.O.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz B.K. pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, sakarā ar B.K. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 29.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs lūdza Jelgavas cietuma administrāciju piešķirt viņam kārtējo telefonsarunu, kad izsaucamā persona vispirms pieņem zvanu un pēc tam pārzvana uz Jelgavas cietumā esošo taksofonu.
Jelgavas cietuma administrācija 2007.gada 21.septembra atbildē norādīja, ka notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei. Atbildē paskaidrots, ka brīdī, kad persona pieņem zvanu, uzskatāms, ka saruna ir notikusi. Tādējādi pārzvanīšana nav iespējama.
Izskatījusi sūdzību par Jelgavas cietuma administrācijas rīcību, Ieslodzījuma vietu pārvalde 2007.gada 18.oktobra atbildē norādīja, ka pieteicēja aprakstītajā gadījumā notiek divas telefonsarunas. Atbildē atzīts, ka būtu vēlams, ja ieslodzītās personas varētu sazināties ar mobilo telefonu abonentiem par viņu līdzekļiem, nepārkāpjot tiesību normas.
[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot:
1) atzīt par prettiesisku Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā atteikšanās nodrošināt telefonsarunu;
2) atlīdzināt morālo kaitējumu.
Pieteikumā norādīts, ka Latvijas sodu izpildes kodeksa 49.panta sestā daļa paredz tiesības uz telefonsarunu gan par notiesātā, gan par adresāta līdzekļiem. Tādējādi minētā tiesību norma paredz arī tiesības uz tehniska rakstura telefonsarunu, kas nepieciešama, lai saņemtu adresāta piekrišanu telefonsarunai par adresāta līdzekļiem.
[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2009.gada 5.jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Atbilstoši Latvijas sodu izpildes kodeksa 49.panta sestajai daļai un 50.4pantam notiesātajiem ir tiesības uz vienu telefonsarunu mēnesī.
[3.2] Jelgavas cietumā notiesātajiem telekomunikāciju pakalpojumus sniedz komercsabiedrība „Lattelecom”. Tās klientiem tiek nodrošināts arī tāds pakalpojums kā „Maksā zvana saņēmējs”. Šis pakalpojums ir pieejams, zvanot no „Lattelecom” fiksētā tīkla tālruņa vai taksofona. Tā kā Jelgavas cietumā ir uzstādīts „Lattelecom” taksofons, tad pieteicējam bija iespēja izmantot minēto pakalpojumu.
[3.3] Piezvanot uz mobilo tālruni, tiek izmantotas tiesības uz telefonsarunu. Nav nozīmes, kāds ir telefonsarunas garums. Apstāklis, ka pieteicējs nav ņēmis vērā visas „Lattelecom” piedāvātās iespējas, nevar būt pamats Latvijas sodu izpildes kodeksa neievērošanai.
[3.4] Tā kā nav konstatējams pieteicēja tiesību aizskārums, tad nav pamatots prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
[4] Izskatījusi lietu sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2010.gada 29.marta spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumam.
[5] Pieteicējs par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ir iesniedzis kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt. Kasācijas sūdzība pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.
[5.1] Pieteicējam ir tiesības uz telefonsarunu (sazināšanos), nevis uz vienu telefona izsaukumu.
[5.2] Tiesa nepamatoti secināja, ka aizliegums sazināties ar radiniekiem būtiski neskar pieteicēja pamattiesības.
[5.3] Pieteicējs netika informēts par izmaiņām pakalpojuma „Maksā zvana saņēmējs” saņemšanā.
[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja kasācijas sūdzību. Atbildētājas pārstāve kasācijas sūdzību neatzina.
Motīvu daļa
[7] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.panta sesto daļu notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei. Pieteicējs sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, un viņam līdz ar to atbilstoši kodeksa 50.4panta devītās daļas 4.punktam ir tiesības izmantot vienu telefonsarunu mēnesī.
[8] No minētajām tiesību normām izskatāmās lietas kontekstā izdarāmi trīs secinājumi.
Pirmkārt, pieteicējam ir tiesības uz vienu telefonsarunu mēnesī. Ar sarunu saprotama runāšana pa telefonu vistiešākajā šā vārda nozīmē. Respektīvi, ka ieslodzītais sazvana personu, kuru vēlējies sazvanīt, un ar viņu sarunājas.
Otrkārt, telefonsaruna var notikt gan par pieteicēja, gan arī adresāta līdzekļiem. Šajā sakarā no tiesību normas nav izdarāms secinājums, ka tā nebūtu attiecināma uz gadījumiem, kad tiek zvanīts uz mobilo tālruni.
Treškārt, ar sarunu parasti nav saprotama piezvanīšana un lūguma atzvanīt izteikšana. Ja tas ir vienīgais veids, kā valsts var nodrošināt ieslodzītās personas tiesības uz telefonsarunu ar mobilā tālruņa adresātu par adresāta līdzekļiem, tad šāds zvans nav uztverams kā saruna Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.panta sestās daļas izpratnē.
[9] Apgabaltiesa secinājumu par pieteikuma nepamatotību izdarījusi, ņemot vērā, ka cietumā ir pieejams komercsabiedrības „Lattelecom” taksofons, ar kura palīdzību ieslodzītais var īstenot savas tiesības uz telefonsarunu par adresāta līdzekļiem. Tomēr tiesa nav apsvērusi, vai no šā taksofona, izmantojot pakalpojumu „Maksā zvana saņēmējs”, var piezvanīt arī uz mobilo tālruni.
[10] Lai gan tiesas sēdē atšķīrās pieteicēja un iestādes pārstāves paskaidrojumi par faktiskajiem apstākļiem, jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pieteicējs citastarp vēlējies piezvanīt uz mobilo tālruni. Apgabaltiesa nav apsvērusi, vai pieteicējam bija iespējas īstenot savas tiesības uz telefonsarunu par adresāta līdzekļiem. Līdz ar to apgabaltiesas spriedums ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
nosprieda
Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 29.marta spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore (paraksts) D.Mita
Tiesnese (paraksts) V.Kakste
Senatore (paraksts) I.Skultāne
Published: 2015-11-16