Alternatīvais jeb “ēnu ziņojums” par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanu Latvijā
2005. gada 26. maijā Saeima pieņēma likumu Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas noslēdza desmit gadus ilgušo Konvencijas apspriešanas un ratifikācijas periodu (Latvijas valdība konvenciju parakstīja 1995. gada 11. maijā). 2006. gada 3. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par Konvencijas izpildi Latvijā. Lai arī valsts institūcijas bija solījušas rīkot plašas diskusijas un ziņojuma gatavošanā iesaistīt arī nacionālo minoritāšu organizācijas, tas netika darīts.
Lai veicinātu diskusiju par Konvencijas ietekmi uz nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu Latvijā, Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) ir sagatavojis alternatīvo jeb “ēnu ziņojumu”, kura mērķis ir sniegt ieskatu atsevišķu Konvencijas pantu īstenošanā Latvijā. “Ēnu ziņojums” nesniedz esošo likumu un citu normatīvo aktu izvērstu analīzi. Papildinot citus ziņojumus, tai skaitā valsts, galvenais uzsvars likts uz Konvencijā noteikto tiesību īstenošanu praksē.
“Ēnu ziņojumā” iekļauta informācija, kas attiecas uz Konvencijas 3., 4., 6., 10., 11., 12., 14. un 15. pantu. Ziņojumā aplūkotas arī tās divas normas, kuru piemērošanu Latvija ir ierobežojusi (10. panta 2. punkts un 11. panta 3. punkts). Īpaša vērība pievērsta 15. panta izpildei, jo šī panta mērķis ir nodrošināt personām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, efektīvu līdzdalību ekonomikas, kultūras, kā arī politiskās dzīves jomā, nosakot valsts atbildību šādas līdzdalības īstenošanas iespējas nodrošināšanā un veicināšanā.
Attachments
Published: 2008-12-02