Tiesa piešķir alternatīvo statusu saistībā ar smaga kaitējuma riskiem personai tās seksuālās orientācijas dēļ.

Tiesa piešķir alternatīvo statusu saistībā ar smaga kaitējuma riskiem personai tās seksuālās orientācijas dēļ. Šajā lietā juridisku palīdzību pieteikuma sagatavošanā sniedza Latvijas Cilvēktiesību centra juristi. 

2023.gada 19.jūlijā Administratīvās rajonas tiesas Rīgas tiesu nams (turpmāk - Tiesa) pieņēma spriedumu, ar kuru nolēma apmierināt patvēruma meklētāja, Krievijas pilsoņa, pieteikumu un uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.

Patvēruma meklētājs (turpmāk arī – pieteicējs) 2022. gada 6. oktobrī ieceļoja Latvijas Republikā un vērsās Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē ar iesniegumu par patvēruma piešķiršanu Latvijas Republikā.

Pieteicējs dzīvoja Krievijā, Sanktpēterburgā, taču savas seksuālās orientācijas dēļ vairs nevarēja turpināt tur uzturēties. Pieteicējs regulāri saskārās ar agresiju, ņirgāšanos un draudiem dzīvībai, kā rezultātā pēdējā laikā vispār pārstāja iet ārā no mājām. Pieteicējam esot medicīniska diagnoze – šizotipiski traucējumi. Pēdējo pusgadu pieteicējs ir juties ļoti depresīvi, lietojis antidepresantus, viņam esot bijušas arī domas par pašnāvību. Pieteicējs kopā ar partneri vērsās pēc palīdzības organizācijā Crisis Response, kura esot palīdzējusi aizbraukt uz Baltkrieviju un no turienes tālāk uz Latviju. Pieteicējs lūdz patvērumu Latvijā, jo tā atrodas netālu no pieteicēja izcelsmes vietas, tādējādi viņu var apciemot māte.

Tiesa atzina, ka lietā nav strīda par Krievijā pastāvošo homofobisko attieksmi pret LGBTQ kopienai piederīgajām personām. Tāpat lietā nav strīda par pieteicēja veselības problēmām – šizotipiskiem traucējumiem, kas ievērojami apgrūtina viņa iespējas pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā. Tiesa ņēma vērā arī to apstākli, ka pieteicējam jau ilgstoši ir nepieciešama medicīniskā un psihologa palīdzība, kuru viņš turpina attālināti saņemt no Krievijā praktizējošās psiholoģes. 

Tāpat Tiesa norādīja, ka Krievijas LGBTQ kopienas stāvoklim tiesiskajā aspektā ir tendence arvien pasliktināties. Visaktuālākā Tiesai pieejamā informācija par situāciju Krievijā liecina, ka, turpinot aktīvo Krievijas varas iestāžu cīņu ar LGBTQ noskaņām Krievijas sabiedrībā, Krievijas ārstiem uzlikts pienākums  turpmāk censties palīdzēt pacientiem pārvarēt homoseksualitāti un citus, Krievijas varas iestāžu ieskatā, nepieņemamus seksuālus traucējumus (sk. Reuters. Russian sexologists to target homosexuality, other 'disorders' under new rules, pieejams: https://www.reuters.com/world/europe/russian-sexologists-target-homosexuality-other-disorders-under-new-rules-2023-06-29/ ; Meduza. Putin orders research into ‘social behavior’ of LGBT people, sparking speculation about conversion therapy, pieejams: https://meduza.io/en/feature/2023/06/16/putin-orders-research-into-social-behavior-of-lgbt-people-sparking-speculation-about-conversion-therapy).

Ņemot vērā Krievijas sabiedrībā pastāvošo homofobisko attieksmi pret LGBTQ kopienas pārstāvjiem, tiesa vērtēja, vai pieteicēja individuālie apstākļi liecina par Krievijā viņam draudošo necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi. 

Ņemot vērā, ka pieteicējam ir nepieciešams medicīnisks atbalsts, uz viņu ir attiecināmi minētie ļoti neviennozīmīgie Krievijas varas iestāžu centieni ietekmēt ārstniecības personu darbu ar LGBTQ kopienai piederīgiem pacientiem. Turklāt pieteicēja gadījumā Tiesa ņēma vērā apstākli, ka viņš jau iepriekš saskārās ar tēva atrasta psihologa neprofesionālu konsultāciju, kuras mērķis bija palīdzēt pieteicējam pārvarēt viņa homoseksualitāti. Līdz ar to Tiesa secināja, ka, atgriežoties Krievijā, pieteicējs ar lielu ticamības pakāpi tieši sava veselības stāvokļa dēļ nonāktu necilvēcīgos un pazemojošos apstākļos.

Juridiskā palīdzība patvēruma meklētājam tika sniegta no Latvijas Cilvēktiesību centra juristu puses sadarbībā ar UNHCR īstenoto projektu "Juridiskās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem Latvijā”

Published: 2023-07-21