Pārskats par cilvēktiesībām Latvijā 2024. gadā

Latvijas Cilvēktiesību centrs turpina pirms diviem gadiem atjaunoto agrāko laiku tradīciju un izdod 2024. gada pārskatu par cilvēktiesībām.

Pārskata “Cilvēktiesības Latvijā 2024. gadā” mērķis ir sniegt neatkarīgu un objektīvu informāciju par cilvēktiesību situāciju Latvijā 2024. gadā. Lai arī LCC pārskats nepretendē uz visaptverošu Latvijas cilvēktiesību ainas atspoguļojumu, tomēr mēs mēģinām izcelt progresu, aktuālās problēmas un galvenos attīstības virzienus jomās, kas ir LCC uzmanības lokā. Pārskatā uzmanība tiek pievērsta galvenokārt pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Pārskatā ir aptvertas tādas jomas kā tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai, kā arī cilvēktiesību problēmas ieslodzījumu vietās, diskriminācijas novēršana, naida noziegumi un naida runa, vārda brīvība, reliģijas un pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, vēlēšanu tiesības, mazākumtautību tiesības un integrācijas jautājumi, vardarbības ģimenē novēršana, pilsonība un uzturēšanās tiesības, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības. Pārskata sastādīšanai tika izmantoti dažādi avoti, tostarp pētījumi, ziņojumi, valsts iestāžu gada pārskati, politikas dokumenti, tiesību aktu izstrādes materiāli, tiesu nolēmumi, plašsaziņas līdzekļu sniegta informācija, LCC darbā iegūta informācija (iestāžu atbildes uz LCC informācijas pieprasījumu).

2024. gadā ģeopolitiskā situācija turpināja ietekmēt atsevišķus cilvēktiesību jautājumus arī Latvijā. Atsevišķās jomās tika fiksēti cilvēktiesību ierobežojumi, ko pamatoja ar nacionālās drošības apsvērumiem.

Trešo gadu turpinājās Krievijas iebrukums Ukrainā, un Latvijā, bēgot no kara, ieradās Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopš 2022. gada 24. februāra vairāk nekā 69 000 ukraiņu ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa D vīzas. Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji ar derīgu pagaidu aizsardzības statusu Latvijā uz 2024. gada 1. decembri bija vairāk nekā 47 000. 2024. gadā vidēji mēnesī Latvijā no jauna reģistrējās 450–500 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem tika piešķirts pagaidu aizsardzības statuss. Gada laikā Latvija sniedza militāro atbalstu Ukrainai vairāk nekā 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ievērojams atbalsts tika sniegts Ukrainas civiliedzīvotājiem, humānā palīdzība un atbalsts Ukrainas valdībai un reformām, atbalsts attīstībai un rekonstrukcijai.

2021. gada augustā pieaugošo migrantu dēļ izsludinātā ārkārtas situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tika aizstāta ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. To izsludināja uz laiku no 2024. gada 13. marta līdz 2025. gada 12. septembrim[2] Ludzā, Krāslavas un Augšdaugavas novada pagastos, Daugavpils valstspilsētā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

2024. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja vairākus nozīmīgus spriedumus lietās pret Latviju. Lietā D. pret Latviju ECT secināja, ka valsts iestādes nebija pietiekami rīkojušās, lai novērstu ieslodzījuma vietās pastāvošo ieslodzīto neformālo hierarhiju. Šī ir arī pirmā lieta pret Latviju, kur tiesa iezīmēja arī konkrētus pasākumus tiesu sistēmai, kas Latvijai jāveic, lai izpildītu spriedumu. Uz pastāvošo kastu sistēmu ilgstoši norādīja gan starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, gan tiesībsargs.

Lietā Hanovs pret Latviju ECT atzina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu (turpmāk – ECK) un piesprieda homofobiski motivētā uzbrukumā cietušajam 10 000 eiro lielu morālo kompensāciju. Par uzbrukumiem iebraucējiem tika aizturēti vairāki skinhedi, un Valsts drošības dienests brīdināja par labējā ekstrēmisma pieauguma riskiem sabiedrībā.

Gada sākumā darbu uzsāka Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļa, un pirmo reizi vienlīdzības veicināšanai un diskriminācijas novēršanai paredzēts atsevišķs finansējums – 330 803 eiro. 1. jūlijā stājās spēkā partnerattiecību, t.sk. viendzimuma, tiesiskais regulējums.

1. maijā stājās spēkā Stambulas konvencija. Vardarbības ģimenē novēršanai tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par cietsirdību un vardarbību pret tuviniekiem. LTV raidījums “Kultūršoks” aktualizēja seksuālās uzmākšanās gadījumus J. Vītola Mūzikas akadēmijā, izraisot plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. 2024. gadā pieauga vardarbībā cietušo sieviešu skaits, kas par notikušo ziņoja Valsts policijai. Par cietušo skaita pieaugumu ziņoja arī Centrs MARTA.

Diskusijas sabiedrībā izraisīja virkne gadījumu, kas saistīti ar vārda brīvības izpausmēm, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda un Re:Baltica strīds par projekta finansējuma atmaksu, mākslinieka K. Brektes video performances, kā arī grāmatu par dzimumaudzināšanu bērniem saturs. Turpinājās tiesvedība saistībā ar Krievijas neatkarīgā TV kanāla “Doždj” (Дождь) apraides atļaujas anulēšanu Latvijā.

Valsts drošības dienests ieteica aizliegt piecu publisku pasākumu norisi, tostarp vienu piketu solidaritātei ar palestīniešiem. Policija pastiprināti uzraudzīja pulcēšanos 9. maijā. AT Senāts atzina par pamatotiem divu protesta akciju aizliegšanu saistībā ar padomju pieminekļu nojaukšanu.

Četrus gadus veca nevakcinēta zēna nāve no difterijas raisīja plašas diskusijas par pārliecības brīvību kontekstā ar obligāto vakcināciju. Vairāki katoļu mācītāji tika sodīti ar brīvības atņemšanu par seksuālu vardarbību pret bērniem. 2024. gadā nenotika nekāda attīstība saistībā ar Latvijas Pareizticīgo baznīcas koncila nosūtīto lūgumu Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarham Kirilam piešķirt baznīcai neatkarīgu statusu.

Satversmes tiesa atzina 2022. gadā apstiprināto pāreju uz mācībām tikai valsts valodā gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs par atbilstošu Satversmei. Turpinājās diskusijas par sabiedriskā medija satura veidošanas pieļaujamību mazākumtautību valodās.

Naturalizēto personu skaits, kopš Pilsonības likuma stāšanās spēkā 1995. gadā, 2024. gadā sasniedza 150 tūkstošus. Imigrācijas likuma grozījumi paplašināja KF pilsoņu (bijušie LR pilsoņi un nepilsoņi) loku, kuriem pastāvīgās uzturēšanās atļaujai nepieciešamas latviešu valodas zināšanas A2 līmenī. Satversmes tiesa 2022. gadā šos grozījumus atzina par atbilstošiem Satversmei.

Pastāvot pastiprinātam robežaizsardzības režīmam, patvēruma meklētāju pieeja teritorijai bija apgŗūtināta. “Gribu palīdzēt bēgļiem” arī ziņoja, ka pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas Latvijas Republikā bojā gājuši un kā neidentificēti apbedīti 9 cilvēki.

Latvijas Cilvēktiesību centrs cer, ka pārskats veicinās plašākas sabiedrības informētību un izpratni par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, ļaus izvērtēt progresu/atkāpes dažādās cilvēktiesību jomās, kalpos kā informatīvs resurss izglītības iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai. LCC cer, ka tas iedrošinās arī citas NVO sastādīt līdzīgus pārskatus savas darbības jomās.

Attachments

• LASĪT PĀRSKATU

Published: 2025-12-23