Četrām Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāvētajām personām no Baltkrievijas piešķirts bēgļa statuss.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2020. gada decembrī pieņēma lēmumu piešķirt ģimenei alternatīvo statusu, pamatojoties uz to, ka Baltkrievijā ikviena persona var tikt pakļauta spīdzināšanai vai necilvēcīgai attieksmei.
PMLP savā lēmumā norādīja, ka Baltkrievijas valdošās varas pārstāvji veic redzamas represīvas darbības tikai pret augsta ranga juristiem, kuru profesionālā darbība cieši saistīta ar opozīcijas pārstāvjiem, kuri asi kritizē valdošo varu Baltkrievijā. PMLP uzskatīja, ka nav pamata atzīt, ka jebkura persona, kas iesaistās protestos Baltkrievijā, automātiski tiktu pakļauta vajāšanai Patvēruma likuma izpratnē.
Pieteicēju profesionālā aktivitāte bija saistīta ar advokatūru un darbu teātrī. Pieteicēji piedalījās protestos, sniedza juridiskas konsultācijas aizturētām personām, publiskā vidē publicēja intervijas, viedokļus par notiekošo. Arī šajā lietā pieteicēji vērsās pie Latvijas Cilvēktiesību centra pēc juridiskas konsultācijas par pieņemto PMLP lēmumu.
Rezultātā, Latvijas Cilvēktiesību centrs palīdzēja ģimenei sagatavot pieteikumu tiesā, kurā detalizēti tika aprakstītas pieteicēju politiskās aktivitātes un to atspoguļojums interneta vietnēs.
Administratīvā tiesa savā spriedumā analizēja aktuālo informāciju par situāciju Baltkrievijā no tādiem avotiem kā Organization for Security and Co-operation in Europe, Human Rights Watch, Amnesty International, Freedom House, OHCHR, Viesna un citiem. Ņemot vērā situāciju Baltkrievijā kopsakarā ar pieteicēju individuāliem apstākļiem, tiesa secināja, ka “pieteicēji nav uzskatāmi par mītiņu organizētājiem, vienlaikus viņus arī nav pamata uzskatīt par nejaušiem protesta akciju apmeklētājiem, pieteicēji piedalījās politiskajās protesta akcijās, viņu dalība tajās bija apzināta, mērķtiecīga, bet ne nejauša. Pieteicējiem ir noformulēti politiskie uzskati, tie atšķiras no valdošo politisko spēku uzskatiem, pieteicēji, tos aktīvi pauda un pauž publiski”.
Saskaņā ar Patvēruma likuma 37. panta pirmo daļu, uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību. Alternatīvais status personai tiek piešķirts tad, ja personai nevar piešķirt bēgļa statusu, bet šai personai pastāv smaga kaitējuma risks. Atbilstoši Patvēruma likuma 41. pantam, par smagu kaitējumu uzskatāms nāves soda piespriešana vai tā iespējama izpilde, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana un smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.
Latvijas Cilvēktiesību centrs sniedz juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem un personām, kurām ir piešķirta starptautiskā aizsardzība. Juridiskā palīdzība tiek sniegta ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja finansētā projektā “Robežu monitorings un juridiskās palīdzība patvēruma meklētājiem Latvijā.
Attachments
Published: 2021-06-01