Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr.A42581707
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta
Rīgā 2011.gada 27.maija
SPRIEDUMS
Lietā Nr.A42581707
SKA–35/2011
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs senators J.Neimanis
senatore D.Mita
senatore R.Vīduša
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvei I.O.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc B.K. pieteikuma par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 1.augusta lēmuma Nr.1/5-K/3451 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā, sakarā ar B.K. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 11.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējam notiesātajam B.K. ar Jelgavas cietuma priekšnieka 2007.gada 25.maija lēmumu piemērots disciplinārsods – rājiens – par to, ka viņš 2007.gada 17.maijā gulējis tam neparedzētā laikā, neievērojot dienas kārtību brīvības atņemšanas iestādē. Šāds lēmums atzīts par tiesisku ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 1.augusta lēmumu.
[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā, citastarp, par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku.
[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2009.gada 5.jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedums pamatots ar tālāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] Pieteicējs ir sniedzis paskaidrojumu par konstatēto disciplīnas pārkāpumu, norādot, ka saskaņā ar sava organisma bioloģisko režīmu patiešām gulējis norādītajā laikā plkst. 6.32. Tiesas sēdē pieteicējs apstiprināja, ka par Ieslodzījuma vietu pārvaldes konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem lietā strīda nav. Līdz ar to atzīstams par pierādītu, ka 2007.gada 17.maijā plkst. 6.32 pieteicējs gulēja apsedzies ar virsjaku un bez noteiktas krūšu uzšuves.
[3.2] Pieteicējam bija pienākums ievērot Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punktā noteikto, ka rīta celšanās notiek plkst. 6.00 pēc noteikta signāla (zvana). Tādas pašas prasības izriet no Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.41 „Par dienas kārtības noteikumiem I un II korpusā” 1.punkta – rīta celšanās ir plkst. 6.00. Ar minētajiem rīkojumiem pieteicējs ticis iepazīstināts 2006.gada 15.decembrī, ko apstiprina pieteicēja paraksts. Līdz ar to pieteicējam bija zināmi brīvības atņemšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un iestādes dienas kārtība. Secināms, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 44.1.apakšpunkta prasības un tādējādi izdarījis disciplīnas pārkāpumu.
[3.3] Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojums Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” ir izdots saskaņā ar normatīvajā aktā ietverto deleģējumu. Līdz ar to tas ir obligāti izpildāms ikvienai notiesātajai personai. Saskaņā ar minētajā rīkojumā noteikto notiesāto dienas kārtību notiesātajiem nav paredzēta gulēšana pēc plkst. 6.00, jo imperatīvi ir noteikta rīta celšanās plkst.6.00 pēc noteikta signāla (zvana). Secināms, ka nevienai notiesātajai personai nepastāv izvēles iespēja – pakļauties vai nepakļauties rīkojumā norādītajām prasībām, tostarp sava organisma bioloģiskā režīma dēļ. Līdz ar to atzīstams, ka izskatāmajā gadījumā Ieslodzījuma vietu pārvalde lietas apstākļus ir novērtējusi pareizi. Pieteicējam ir bijušas izvirzītas leģitīmas prasības, turklāt tieši tādas pašas kā visām pārējām notiesātajām personām, kuras izcieta sodu režīma zemākajā pakāpē.
[3.4] Pieteicējam piemērotais sods – rājiens – ir atbilstošs un samērīgs. Tiesa ņem vērā lietā esošos pierādījumus par pieteicēja personību, proti, vienības priekšnieka izziņā par iepriekš pieļautajiem pārkāpumiem un uzliktajiem disciplinārsodiem ir norādīts, ka pieteicējam bijuši 7 režīma pārkāpumi; par gulēšanu neatļautā laikā pieteicējs ir sodīts 3 reizes. Secināms, ka līdzīgus pārkāpumus pieteicējs pieļauj sistemātiski un nekādus secinājumus neizdara. Tādējādi atzīstams, ka izskatāmajā gadījumā disciplinārsods pieteicējam ir piemērots pamatoti. Nav iemesla pieteicēju nostādīt privileģētākā situācijā salīdzinājumā ar citām notiesātajām personām. Soda izpildes režīma prasību ievērošana ir obligāta ikvienai notiesātajai personai, jo likumdevējs ir atzinis, ka šādai vienotai kārtībai ir leģitīms mērķis.
[4] Administratīvā apgabaltiesa ar 2010.gada 11.maija spriedumu pieteikumu noraidīja, pievienojoties pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem un argumentiem. Papildus tiesa norādīja tālāk minētos argumentus.
[4.1] Ar Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojumu Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” noteiktā dienas kārtība ietvēra nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru, līdz ar to minētā rīkojuma regulējums attiecībā uz naktsmieru un noteikto rīta celšanos atbilst ārējā normatīvā akta – Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” regulējumam.
[4.2] Ievērojot to, ka pieteicējs pēc piecelšanās, kas saskaņā ar Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojumu Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punktu bija noteikta plkst.6.00, bija gulējis gultā, konstatējams, ka pieteicējs nav ievērojis savu pienākumu no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam. T.i., pat apstākļos, kad viņam bija tiesības veikt guļamvietas sakārtošanu līdz plkst.7.00, pēc celšanās (kas paredz piecelšanos no gultas), kas notiek plkst.6.00, nebija tiesību atkal iegulties gultā (vai turpināt tajā gulēt pēc plkst.6.00 noteiktās celšanās), dienas kārtības paredzētajā laikā, kas atvēlēts guļamvietas sakārtošanai un rīta tualetes veikšanai. Tādējādi konstatējams, kaut pieteicējam bija tiesības guļamvietu sakārtot atbilstoši paraugam līdz plkst.7.00, pēc celšanās plkst.6.00 viņam nebija tiesību gultā gulēt pašam. Līdz ar to Ieslodzījuma vietu pārvalde pamatoti konstatējusi, ka pieteicējs ir izdarījis iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu, par kuru pieteicējām piemērots disciplinārsods – rājiens. Sods ir samērīgs pieteicēja izdarītā pārkāpuma raksturam.
Jelgavas cietuma priekšnieka 2009.gada 11.februāra rīkojuma Nr.26 „Par dienas kārtības noteikumiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu zemākajā režīma pakāpē” 1.punkts noteic notiesāto pienākumu no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotam paraugam. Savukārt Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punkts noteica, ka pēc guļamvietu sakārtošanas notiesātājiem līdz plkst. 22.00 aizliegts gulēt uz sakārtotām gultām, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 4.4.apakšpunktu (minētais apakšpunkts noteic, ka notiesātajiem ir pienākums no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam).
Atšķirība šajos rīkojumos saistībā ar notiesāto pienākumu uzturēt guļamvietu noteiktajā kārtībā ir tikai redakcionāla rakstura – Jelgavas cietuma priekšnieka 2009.gada 11.februāra rīkojumā Nr.26 „Par dienas kārtības noteikumiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu zemākajā režīma pakāpē” ir ietverta norma, kas tekstuāli precīzi atbilst Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” normas (44.4.apakšpunkta) tekstam, savukārt Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punkts satur atsauci uz šo Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” normu.
Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punkta tekstuālajai redakcijai nav būtiskas nozīmes, jo tā ietver atsauci uz tiesību normu – minēto noteikumu 44.4.apakšpunktu, kurš pieteicējam jāievēro. Atbilstoši tiesību normām un konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem konstatējams, ka pieteicējs ir pārkāpis ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumus, pēc noteiktās celšanās plkst. 6.00 guļot gultā (plkst. 6.32, dienas kārtības paredzētajā laikā, kas atvēlēts guļamvietas sakārtošanai un rīta tualetes veikšanai), tādējādi neizpildot Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 44.4.apakšpunkta prasību – no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam.
[4.3] Pieteicējs, apelācijas sūdzībā atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 104.panta trešo daļu, nenorāda nevienu ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu, kuram neatbilstu Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punkts un Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojums Nr.41 „Par dienas kārtības noteikumiem I un II korpusā” 1.punkts.
Tiesa nekonstatē Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē” 1.punkta un Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojums Nr.41 „Par dienas kārtības noteikumiem I un II korpusā” 1.punkta neatbilstību kādam ārējam normatīvajam aktam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tādējādi nesaskata pamatu Administratīvā procesa likuma 104.panta trešās daļās piemērošanai konkrētajā lietā.
[5] Pieteicējs iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā norādīts, ka tiesa nav vērtējusi visus lietas apstākļus un tiesiskos aspektus, līdz ar to Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 11.maija spriedums pieņemts, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 9.pantā noteikto patvaļas aizlieguma principu.
[5.1] Tiesa pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3., 13.pantā un 5.panta pirmās daļas „a” punktā noteiktās pamattiesības.
[5.2] Tiesa pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajā daļā, 251.panta piektās daļas 3.punktā un 252.panta pirmajā daļā noteikto.
[5.3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktam, 84.pantam un 67.panta otrās daļas 6.punktam Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 1.augusta lēmums ir prettiesisks un spēkā neesošs no lēmuma pieņemšanas dienas. Tiesa minēto nav vērtējusi.
[5.4] Jelgavas cietumā noteiktais aizliegums gulēt gultā nepastāv nevienā no Latvijas cietumiem.
[5.5] Tiesa nav atbilstoši Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmajā daļā noteiktajam izvērtējusi lietā esošo Rīgas Stradiņa universitātes atzinumu, kurā konstatēts Latvijas Republikas Satversmes 95.pantā (kopsakarā ar 111.pantu) noteikto tiesību nepamatots aizskārums. Tiesa arī nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 154.panta trešajā daļā uzlikto pienākumu.
[5.6] Tiesa nav vērtējusi Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas un 107.panta ceturtās daļas pārkāpumus. Ieslodzījuma vietu pārvalde nav iesniegusi tiesā pieteicēja 2007.gada 12.jūlija apstrīdēšanas iesniegumu Nr.R2307, kurā norādīts, ka:
1) aizliegums gulēt dienas brīvajā laikā ir pretrunā Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 23.punktam. Cietuma priekšniekam ir tiesības noteikt dienas kārtības laikus, bet ne notiesātā uzvedību;
2) aizliegums gulēt dienas brīvajā laikā ir pretrunā Latvijas Sodu izpildes kodeksa 42.pantā noteiktajam. Cietuma priekšniekam deleģēts pilnvarojums noteikt notiesāto uzvedības noteikumu darba un atpūtas laikā, bet nav deleģēts pilnvarojums noteikt notiesāto uzvedību brīvajā laikā;
3) minētais aizliegums veido būtisku Latvijas Republikas Satversmes 94.panta un 111.panta (to kopsakarībā ar 116.pantu) pārkāpumu;
4) atbilstoši zinātnes atziņām ilgstoša aizlieguma gulēt dienas brīvajā laikā piespiedu izpilde veido Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantā noteikto absolūto tiesību aizskārumu;
5) minētais aizliegums ir pretrunīgs, pieņemts, pārkāpjot pilnvarojuma robežas (ultra vires). 2006.gada 11.janvārī pieņemtā Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikuma Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem (Eiropas cietumu noteikumu) tiesību normas (tostarp minēto noteikumu 57.1 un 57.2.apakšpunkts) ir izmantojami, tulkojot Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību saturu un robežas.
Tiesa nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 4.panta otrajā daļā noteikto un Satversmes tiesas likuma 32.panta otrās daļas prasības.
[5.7] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja norādīto attiecībā uz pieteicēja iesniegto konstitucionālo sūdzību un Satversmes tiesas lēmumu tās sakarā.
Motīvu daļa
[6] Notiesātajiem kā valstij īpaši pakļautām personām ir pienākums ievērot tiem piemērotā brīvības atņemšanas režīma noteikumus un brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Valsts ir tiesīga noteikt ne tikai notiesātā uzvedības noteikumus darba laikā, bet arī atpūtas laikā (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 42.panta pirmā daļa). Valsts ir tiesīga noteikt notiesātā dienas kārtību (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41.panta ceturtā daļa). Šādu kārtību Jelgavas cietumā noteicis cietuma
priekšnieks. Dienas kārtības 1.punkts paredz, ka rīta celšanās notiek plkst. 6.00. Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicējs nav cēlies plkst. 6.00, bet turpinājis gulēt. Tātad tiesa pareizi atzinusi, ka pārvaldes lēmums ir tiesisks. Senāts nekonstatē, ka tiesa būtu pārkāpusi procesuālos noteikumus lietas izskatīšanā, kā arī pierādījumu pārbaudē. Citiem pieteicēja kasācijas sūdzības argumentiem nav nozīmes lietas izskatīšanā, jo apspriežamā tiesiskā attiecība ir par pieteicēja necelšanos tam noteiktajā laikā, nevis par gulēšanu dienas brīvajā laikā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 346.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
nosprieda
Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 11.maija spriedumu, bet B.K. kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs senators (paraksts) J.Neimanis
Senatore (paraksts) D.Mita
Senatore (paraksts) R.Vīduša
Published: 2015-11-16