Iznācis pārskats „Diskriminācijas novēršana Latvijā 2008. līdz 2011. gadā: likumi, institūcijas un tiesu prakse”

Latvijas Cilvēktiesību centrs ir izdevis pārskatu „Diskriminācijas novēršana Latvijā: no likumdošanas līdz tiesu praksei 2008.-2011.”Pārskats ir turpinājums pirms četriem gadiem izdotajam LCC ziņojumam par attīstību pretdiskriminācijas jomā no 2005. - 2007. gadam.

 

Pārskatā ir iekļauti pieņemtie grozījumi normatīvajos aktos, informācija par attīstību atsevišķu valsts institūciju darbā diskriminācijas novēršanas jomā, NVO un sociālo partneru lomu, politikas dokumentiem, atsevišķi tiesu spriedumu kopsavilkumi, pretdiskriminācijas normu uzskaitījums Latvijas normatīvajos aktos un Latvijas atbildes uz Eiropas Komisijas formālajiem paziņojumiem un argumentētajiem atzinumiem.

No 2008. līdz 2011. gadam Latvija pabeidza Eiropas Savienības pretdiskriminācijas direktīvu pārņemšanu virknē normatīvo aktu, ko tā aizsāka ar jauna Darba likuma pieņemšanu 2001. gadā. Vairāki grozījumi normatīvajos aktos tika pieņemti pēc ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanas 2010. gada janvārī, un turpinās darbs pie plašāku grozījumu sagatavošanas Invaliditātes likumā. Pretdiskriminācijas normas, kas iestrādātas normatīvajos aktos saistībā ar ES normatīvajiem aktiem, gan arī agrākā periodā, ir gan detalizētas, gan deklaratīvas, taču izkaisītas pa vismaz 30 Latvijas tiesību aktiem. Arī aizliegto diskriminācijas pamatu uzskaitījums likumos ir dažāds – no 4 - 18, līdz pat atvērtam sarakstam.

Ar Tiesībsarga izveidi uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes 2007. gadā un ievērojamo resursu pieaugumu tika liktas lielas cerības uz biroja darbības paplašināšanos arī pretdiskriminācijas jomā. Diemžēl nopietns iekšējs konflikts iestādē un ievērojamais finansējuma samazinājums gan ekonomiskās krīzes iespaidā, gan izmantojot biroja vājumu, ir ietekmējis biroja kapacitāti, izvirzot jautājumu par Tiesībsarga kā vienlīdzības institūcijas atbilstību Rasu direktīvas minimālajām prasībām praksē. Ir krities arī sūdzību skaits par iespējamu diskrimināciju. 2011. gada martā ievēlētajam jaunajam Tiesībsargam, biroja stratēģijā 2011. līdz 2013. gadam par vienu no prioritātēm izvirzot diskriminācijas novēršanu, vēl jāapliecina spēja to īstenot praksē.

Pēc pretdiskriminācijas direktīvu pārņemšanas un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta likvidācijas 2009. gada 1. janvārī Latvijā nav valsts institūcijas, kuras pārziņā būtu pretdiskriminācijas jautājumu koordinēšana nacionālā līmenī. Nav arī izstrādāta vienota pretdiskriminācijas politika. Pretdiskriminācijas jautājumi ir sadrumstaloti pa jomām un pretdiskriminācijas direktīvās iekļautajiem sešiem aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem starp vairākām ministrijām. Dažādu politikas dokumentu efektīvu ieviešanu ir kavējis finansējuma trūkums.

Pārskata laikā Valsts darba inspekcija arvien biežāk piemērojusi sodus par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu nodarbinātībā, galvenokārt darba sludinājumos, taču mazie sodi – brīdinājumi, 100 līdz 200 LVL naudas sods, aktualizē jautājumu par to preventīvo un atturošo efektu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs līdz šim piemērojis lielāko naudas sodu par diskriminācijas pārkāpumu (reklāma) – 5 000 LVL. Citās uzraudzības institūcijās pieredze ar diskriminācijas sūdzību izskatīšanu vēl tikai veidojas.

Sabiedrības informēšanā, dažādu mērķgrupu izglītošanā, diskriminācijas sūdzību izskatīšanā arvien plašāk iesaistās nevalstiskās organizācijas. Diskriminācijas upuru pārstāvēšanā tiesā pieaugusi individuālu juristu loma. Latvijas arodbiedrības tikai nesen sākušas pievērsties diskriminācijas jautājumiem, taču paredzams, ka, pieaugot arodbiedrību pārstāvju izpratnei par diskriminācijas jautājumiem, to loma darba ņēmēju aizstāvībā nākotnē varētu pieaugt.

Pārskata laikā pieaudzis tiesās izskatīto lietu skaits saistībā ar diskrimināciju, taču kopējais lietu skaits ir joprojām ir neliels un tiesu prakse turpina attīstīties. 2009. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lietā N.Andrejeva pret Latviju konstatēja diskrimināciju uz pilsonības pamata attiecībā uz atšķirībām pilsoņu un nepilsoņu pensiju aprēķināšanā. 2010. gadā Eiropas Savienības tiesa pasludināja spriedumu lietāD.Danosa pret SIA LKB Līzings pēc tam, kad Augstākās Tiesas Senāts nolēma uzdot ES Tiesai prejudiciālus jautājumus. Arī Satversmes tiesa ir izskatījusi virkni pieteikumu, kuros tika apstrīdēta likuma normas atbilstība Satversmes 91.pantam, t.sk. vienā lietā par nepilsoņu pensiju aprēķināšanu.

Ir pieaudzis vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto diskriminācijas lietu skaits, no kurām lielākā daļa skar darba tiesiskās attiecības, galvenokārt uz dzimuma pamata, bet dažas – uz invaliditātes pamata. Vairākās lietās panākts izlīgums, kura rezultātā piemērota līdz šim lielākā kompensācija – 5 000 LVL. Tiesu praksē iezīmējusies vidēji piespriestā morālā kaitējuma atlīdzība diskriminācijas gadījumos – 1 000 LVL, un paredzams, ka mazais kompensācijas apjoms varētu būt diskusiju objekts nākotnē. Pirmo reizi ar diskrimināciju saistītas lietas tika skatītas administratīvajās tiesās, kas skāra sociālās drošības jomu un darba tiesiskās attiecības (civildienestu), t.sk. Augstākās tiesas Senātam vērtējot netiešo diskrimināciju uz dzimuma pamata.

Pārskats pieejams Latvijas Cilvēktiesību centra mājas lapā http://cilvektiesibas.org.lv/lv/publications/diskriminacijas-noversana-latvija-no-likumdosanas-/

Papildus informācijai:

Anhelita Kamenska 29126951

Sigita Zankovska-Odiņa 29172

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros

 

 

Published: 2011-12-06