Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru un biedrību „Līdzdalības platforma” uzsāka otro apmācību ciklu jauniešiem „Migrācija, attīstība un cilvēktiesības”.
Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas „Nevalstiskais sektors un vietējās pašvaldības – Sabiedrības apziņas paaugstināšana par attīstības un izglītības jautājumiem attīstībai Eiropā” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Boloņas pašvaldība un tas tiek īstenots Itālijā, Latvijā, Spānijā, Portugālē, Francijā un Vācijā. Projekta aktivitātes Latvijā īsteno Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Latvijas Cilvēktiesību centrs.
2016. gada septembrī un oktobrī LCC veica ārvalstu studentu/imigrantu pieredzes un vajadzību apzināšanu saistībā ar diskriminācijas un neiecietības izpausmēm Latvijā. Šim nolūkam tika veiktas intervijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar imigrantiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem vai pārstāv to intereses, kā arī veikta Latvijā studējošo ārvalstu studentu tiešsaistes anonīma aptauja.
2016. gada 31. oktobrī Latvijas Cilvēktiesību centrs organizēja semināru “NVO loma diskriminācijas un neiecietības novēršanā uz reliģiskās vai citas pārliecības pamata”. Seminārs tika rīkots ar mērķi sniegt plašāku informāciju un sekmēt NVO un citu interesentu izpratni par aktuāliem jautājumiem, kuri ir saistīti ar ticības un pārliecības brīvību gan plašākā Eiropas, gan Latvijas kontekstā, īpašu izmanību pievēršot diskriminācijas un neiecietības novēršanai uz reliģiskās vai citas pārliecības pamata. Seminārs tika organizēts ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālo atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta „Sabiedrības līdzdalības veicināšana diskriminācijas un neiecietības novēršanā” (līguma Nr. 2016.LV/NVOF/DAP/MAC/040/18) ietvaros.
2016. gada 31. oktobrī, Latvijas Cilvēktiesību centrs organizēja semināru “NVO loma diskriminācijas un neiecietības novēršanā uz reliģiskās vai citas pārliecības pamata”. Imigrācijas kontekstā dažādās Eiropas valstīs pieaug reliģiskā daudzveidība, taču vienlaikus daudzviet mazinās ticīgo skaits, ka arī dominējošās reliģijas sastopas ar jauniem izaicinājumiem. Atsevišķu mazākuma reliģiju pārstāvji nereti cieš no diskriminācijas un neiecietības izpausmēm reliģiskās piederības dēļ. Tajā pašā laikā, reliģiskā piederība arvien biežāk nokļūst drošības un pretterorisma apsvērumu lokā.