Jomas, uz kurām attiecas diskriminācijas aizliegums

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Diskriminācija » Diskriminācijas jomas un pamati

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 5, 2012

Nodarbinātība un profesionālā apmācība: darba sludinājumi, darba intervijā, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu. Darba likuma aizliedz diskriminēt cilvēku uz šādiem pamatiem: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi.

Sociālā drošība, tai skaitā sociālā apdrošināšana un veselības aprūpe, sociālās priekšrocības. Likumā „Par sociālo drošību” noteikts, ka, nodrošinot sociālos pakalpojumus, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās piederības, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Pacientu tiesību likuma 3. panta 2. punkts nosaka, ka: „Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.”

Pieeja publiski pieejamām precēm un pakalpojumiem un to piegādei, tajā skaitā nodrošināšana ar mājokli. Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likuma 2. pants. nosaka: „Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu saimnieciskās darbības veicējam viņa saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī nodrošinot fiziskās personas pieeju saimnieciskajai darbībai, aizliegta atšķirīga attieksme dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.” Savukārt patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums nosaka, ka (1) Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes.

Izglītība. Izglītības likums paredz, ka tiesības uz izglītību Latvijā ir Latvijas pilsonim; Latvijas nepilsonim; Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim; Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā; bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā; citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis, valstspiederīgajam (turpmāk — trešās valsts valstspiederīgajam) vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā; bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai; personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā. Likuma 3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums nosaka, ka minētajām personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

Pretdiskriminācijas datu bāze

Datu bāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datu bāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.