Jomas, uz kurām attiecas diskriminācijas aizliegums

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Diskriminācija » Diskriminācijas jomas un pamati

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 5, 2012

Nodarbinātība un profesionālā apmācība: darba sludinājumi, darba intervijā, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu. Darba likums aizliedz diskriminēt cilvēku uz šādiem pamatiem: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi.

Sociālā drošība, tai skaitā sociālā apdrošināšana un veselības aprūpe, sociālās priekšrocības. Likumā „Par sociālo drošību” noteikts, ka, nodrošinot sociālos pakalpojumus, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās piederības, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Pacientu tiesību likuma 3. panta 2. punkts nosaka, ka: „Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.”

Pieeja publiski pieejamām precēm un pakalpojumiem un to piegādei, tajā skaitā nodrošināšana ar mājokli. Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likuma 2. pants. nosaka: Aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju:1) dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai; 2) dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, piedāvājot viņam preces vai pakalpojumus un pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.” Savukārt patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums nosaka, ka (1) Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes.

Izglītība. Izglītības likums paredz, ka tiesības uz izglītību Latvijā ir Latvijas pilsonim; Latvijas nepilsonim; Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim; Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā; bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā; citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis, valstspiederīgajam (turpmāk — trešās valsts valstspiederīgajam) vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā; bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai; personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā. Likuma 3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums nosaka, ka minētajām personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.