Eiropas Sociālā Harta (1961)

Datubāze par diskriminācijas jautājumiem » Likumdošana » Konvencijas

Gads: 2012 | Ievietošanas datums: Feb. 5, 2012

Eiropas Sociālā Harta (1961), Latvijā spēkā no 2002.gada 31.janvāra

Ievads

 

 Kad 1949. gadā tika nolemts dibināt Eiropas Padomi, nākošās šīs organizācijas dalībvalstis nepārprotami apņēmās padarīt cilvēka tiesību un pamata brīvību ievērošanu par savas iniciatīvas mērķi.

Eiropas Cilvēka tiesību konvencija, kas šajā jomā bija pirmā starptautiskā vienošanās, kas tika noslēgta Eiropas Padomes ietvaros, ir instruments, kas ne vien nodrošina reālu pamata tiesību un brīvību aizsardzību, bet arī rada juridisku mehānismu, kas spēj garantēt to ievērošanu; taču Konvencija attiecas vienīgi uz civilajām un politiskajām tiesībām.

Eiropas Sociālā Harta ir Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas analogs ekonomisko un sociālo tiesību jomā; tā tika atvērta parakstīšanai 1961. gada 18. oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965. gada 26. februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis.

Sociālā Harta sniedz garantijas bez jebkādiem ierobežojumiem baudīt sekojošas pamata tiesības:

  • tiesības uz darbu,
  • tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem,
  • tiesības uz drošiem un veselīgiem darba apstākļiem,
  • tiesības uz taisnīgu atalgojumu,
  • tiesības apvienoties organizācijās,
  • tiesības izvirzīt kolektīvas prasības (ieskaitot tiesības uz streiku),
  • bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību,
  • nodarbināto sieviešu tiesības uz aizsardzību,
  • tiesības uz arodkonsultācijām,
  • tiesības uz arodapmācību,
  • tiesības uz veselības aizsardzību,
  • tiesības uz sabiedrisko drošību,
  • tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību,
  • tiesības saņemt sociālās nodrošināšanas pakalpojumus,
  • fiziski vai garīgi slimu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo adaptāciju,
  • ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību,
  • tiesības uz ienesīgu nodarbošanos citu līgumslēdzēju valstu teritorijā,
  • migrantu darbaspēka un to ģimenes locekļu tiesības uz aizsardzību un palīdzību.

Ir skaidrs, ka vairuma Eiropas Padomes dalībvalstu sociālais līmenis ir pietiekami augsts, lai jau tagad savu teritoriju robežās lielā mērā ievērotu Hartā proklamētās tiesības. Taču spēkā esošo sistēmu dažādība un grūtības, kas rodas saskaņojot civilās likumdošanas valstu uncommon law valstu prakses, vai arī industriāli augsti attīstīto un mazāk industrializēto valstu prakses, lika Hartas autoriem noteikt to, ka sākuma periodā līgumslēdzējām valstīm nav jāpieņem visus tās nosacījumus, bet tikai vienu to daļu, ieskaitot piecus pantus no vismaz septiņiem, kas tiek uzskatīti par "obligāto kodolu".

Līdzīgi kā Eiropas Cilvēka tiesību konvencija, arī Harta izveido starptautisku sistēmu, kas pārrauga, kā to ievēro tās līgumslēdzējas valstis, taču šī sistēma pēc savas dabas nav juridiska. Tā ir uzticēta Eiropas pārraudzības institūcijām un balstās uz atskaitēm, kas līgumslēdzēju valstu valdībām ik pēc diviem gadiem ir jāiesniedz Eiropas Padomei. Nebūt ne nenozīmīga vieta šajā pārraudzības sistēmā ir ierādīta strādājošo un darba devēju organizācijām. Šī sistēma darbojas jau vairākus gadus un jau ir panākusi ievērojamus uzlabojumus attiecīgo valstu likumdošanā, to normatīvajos aktos un praksē.

Šie rezultāti, kas ir izteikti pozitīvi, ļauj cerēt, ka Eiropas Sociālā Harta ar to dinamismu, ko tā iemieso, nākotnē veicinās sociālās aizsardzības līmeņa celšanos Eiropā.

* * *

1988. gada 5. maijā līgumslēdzējām valstīm tika atvērts parakstīšanai Hartas Papildprotokols; tas garantē sekojošās četras tiesības:

  • tiesības uz vienlīdzīgām iespējām un apiešanos profesionālajā un nodarbinātības jomā, bez jebkādas diskriminācijas uz dzimuma pamata,
  • tiesības strādājošiem saņemt informāciju un konsultācijas savā uzņēmumā,
  • strādājošo tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā,
  • vecāko gadagājumu personu tiesības uz sociālo aizsardzību.

* * *

Protokols ar Eiropas Sociālās Hartas labojumiem tika atklāts līgumslēdzēju valstu parakstīšanai 1991. gada 21. oktobrī.

 

Šis protokols ir daļa no Eiropas Padomes iniciatīvas, kas paredz dot jaunu impulsu Eiropas Sociālajai Hartai, paaugstinot tās efektivitāti un, it īpaši, uzlabojot tās pārraudzības mehānisma darbību.

 

 

EIROPAS SOCIĀLĀ HARTA

 

Šo Hartu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

  • Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm ar nolūku nodrošināt un īstenot tos ideālus un principus, kas ir to kopīgajā mantojumā, kā arī lai atvieglotu to ekonomisko un sociālo progresu, it īpaši saglabājot un turpmāk īstenojot cilvēka tiesības un pamata brīvības;
  • Uzskatot, ka ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamata brīvību aizsardzības konvenciju, kas tika parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā, un tās Protokolu, kas tika parakstīts 1952. gada 20. martā Parīzē, Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas nodrošināt saviem iedzīvotājiem tās civilās un politiskās tiesības, kas ir norādītas šajos dokumentos;
  • Uzskatot, ka sociālo tiesību baudīšana būtu jānodrošina bez izšķirības, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, reliģiskās pārliecības, politiskajiem uzskatiem, nacionālās piederības vai sociālās izcelsmes;
  • Apņemoties kopīgi pielikt visas pūles, lai ar attiecīgu institūciju un darbību palīdzību paaugstinātu dzīves līmeni un veicinātu kā pilsētu, tā lauku iedzīvotāju sociālo labklājību,

Vienojās par sekojošo:

 

I SADAĻA

 

Par savas politikas mērķi, kas būtu jāveicina visiem piemērotiem līdzekļiem, kā nacionāliem tā starptautiskiem pēc sava rakstura, Līgumslēdzējas puses atzīst tādu apstākļu sasniegšanu, kuros var tikt efektīvi realizētas sekojošās tiesības un principi:

 

1. Ikvienam ir tiesības nopelnīt sev iztiku ar brīvi izvēlētas nodarbošanās palīdzību.

2. Visiem strādājošiem ir tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem.

3. Visiem strādājošiem ir tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem.

4. Visiem strādājošiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm.

5. Visiem strādājošiem un darba devējiem ir tiesības uz biedrošanās brīvību nacionālās vai starptautiskās organizācijās, lai aizsargātu savas ekonomiskās un sociālās intereses.

6. Visiem strādājošiem un darba devējiem ir tiesības slēgt kolektīvus līgumus.

7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret fizisku un morālu kaitējumu, kam tie ir pakļauti.

8. Strādājošām sievietēm, kas ir grūtniecības stāvoklī, un citām strādājošām sievietēm pēc nepieciešamības ir tiesības uz speciālu aizsardzību savā darbā.

9. Ikvienai personai ir tiesības izmantot attiecīgu arodorientācijas institūciju pakalpojumus ar nolūku palīdzēt izvēlēties tās personiskajām iemaņām un interesēm atbilstošu nodarbošanos.

10. Ikvienai personai ir tiesības izmantot attiecīgu arodapmācības institūciju pakalpojumus.

11. Ikvienai personai ir tiesības izmantot jebkurus pasākumus, kas ļauj tai uzturēt iespējami augstāko veselības līmeni.

12. Visiem strādājošiem un to apgādājamiem ir tiesības uz sociālo aizsardzību.

13. Ikvienai personai, kam trūkst attiecīgu līdzekļu, ir tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību.

14. Ikvienai personai ir tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus.

15. Invalīdiem ir tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un pārorientāciju*** neatkarīgi no to invaliditātes izcelsmes un rakstura.

16. Ģimenei kā sabiedrības pamatvienībai ir tiesības uz attiecīgu sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, lai nodrošinātu tās pilnvērtīgu attīstību.

17. Mātēm un bērniem, neatkarīgi no ģimenes stāvokļa un ģimenes attiecībām, ir tiesības uz attiecīgu sociālo un ekonomisko aizsardzību.

18. Ikvienas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir tiesības uz ienesīgu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar šīs citas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem, ar ierobežojumiem, kas balstās uz pamatotiem ekonomiskiem vai sociāliem iemesliem.

19. Migrējošiem strādājošiem, kas ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsoņi, un to ģimenēm ir tiesības uz aizsardzību un palīdzību jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

 

II SADAĻA

 

Saskaņā ar III sadaļā noteikto, Līgumslēdzējas puses apņemas uzskatīt sekojošajos pantos un punktos uzskaitītās saistības par sev saistošām.

 

1. pants - Tiesības uz darbu


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz darbu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. uzskatīt iespējami augstākā un stabilākā nodarbinātības līmeņa sasniegšanu un uzturēšanu par vienu no saviem primārajiem mērķiem un saistībām, ar nolūku sasniegt pilnīgu nodarbinātību;

2. efektīvi aizstāvēt strādājošā tiesības pelnīt savu iztiku ar brīvi izvēlētas nodarbošanās palīdzību;

3. izveidot vai uzturēt bezmaksas nodarbinātības dienestu, kas būtu pieejams visiem strādājošajiem;

4. nodrošināt vai veicināt attiecīgu arodorientāciju, arodapmācību un rehabilitāciju.

 

2. pants - Tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgiem darba apstākļiem izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. noteikt atbilstīgu darba dienas un darba nedēļas garumu, progresīvi samazinot darba nedēļas garumu tai apjomā, ko pieļauj darba ražīguma pieaugums un citi attiecīgie faktori;

2. noteikt oficiālo svinamo dienu apmaksāšanu;

3. noteikt apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu vismaz divu nedēļu garumā;

4. strādājošiem profesijās, kas atzītas par dzīvībai vai veselībai bīstamām, nodrošināt papildus apmaksātas brīvdienas vai saīsinātu darba laiku;

5. nodrošināt iknedēļas atpūtas periodu, kas iespēju robežās sakristu ar dienu, kas saskaņā ar attiecīgās valsts vai reģiona tradīcijām vai paražām tiek uzskatīta par atpūtas dienu.

 

3. pants - Tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. izdot darba drošības un strādājošo veselības aizsardzības noteikumus;

2. ar uzraudzības mehānismu palīdzību nodrošināt šo noteikumu īstenošanu;

3. konsultēt attiecīgās darba devēju un strādājošo organizācijas par pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu darba drošību un aizsargātu veselību ražošanā.

 

4. pants - Tiesības uz taisnīgu atalgojumu


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus;

2. atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu, ar izņēmumiem atsevišķos gadījumos;

3. atzīt strādājošo vīriešu un sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgas vērtības darbu;

4. atzīt visu strādājošo tiesības uz pieņemamu termiņu, kurā tiek paziņots par darba attiecību izbeigšanu;

5. pieļaut atskaitījumus no darba algām tikai tajos apstākļos un tai apjomā, ko nosaka nacionālā likumdošana vai normatīvie akti, vai kas ir noteikti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos.

Šo tiesību nodrošināšana tiek veikta ar brīvi noslēgtu kolektīvo līgumu palīdzību, saskaņā ar likumā fiksētu algu noteikšanas kārtību vai kādā citā veidā, kas atbilst apstākļiem attiecīgajā valstī.

 

5. pants - Tiesības biedroties


Lai nodrošinātu vai veicinātu strādājošo un darba devēju tiesības brīvi veidot vietējās, nacionālās vai starptautiskās organizācijas, lai aizsargātu savas ekonomiskās un sociālās intereses, un iestāties šajās organizācijās, Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt tādu nacionālo likumdošanu, kas neierobežotu, vai piemērot to tā, lai neierobežotu šīs tiesības. To, cik lielā mērā šajā pantā minētās garantijas attiecas uz policiju, nosaka nacionālie likumi vai normatīvie akti. Tāpat arī nacionālā likumdošana vai normatīvie akti nosaka, principus, saskaņā ar kuriem šīs garantijas tiek piemērotas bruņoto spēku personālsastāvam, un apjomu, kurā tie attiecas uz personām, kas ietilpst šajā kategorijā.

 

6. pants - Tiesības slēgt kolektīvus līgumus


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību slēgt kolektīvus līgumus izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. veicināt kopīgas strādājošo un darba devēju konsultācijas;

2. kur tas ir nepieciešams un piemērots, veicināt mehānismus brīvprātīgu sarunu noturēšanai starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, lai ar kolektīvu līgumu palīdzību regulētu darba noteikumus un apstākļus;

3. veicināt attiecīgu samierināšanas un brīvprātīgas vidutājības mehānismu izveidošanu un izmantošanu darba strīdu atrisināšanai;

un atzīst:

4. strādājošo darba devēju tiesības uz kolektīvu rīcību interešu konfliktu gadījumos, ieskaitot tiesības uz streiku, ievērojot saistības, kas var rasties saskaņā ar pirms tam noslēgtajiem kolektīvajiem līgumiem.

 

7. pants - Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību


Lai nodrošinātu efektīvu bērnu un jauniešu tiesību uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. noteikt, ka minimālais vecums pieņemšanai darbā ir 15 gadi, ar izņēmumiem attiecībā uz bērniem, kas tiek nodarbināti īpaši paredzētos vieglos darbos bez kaitējuma to veselībai, morālei vai izglītībai;

2. noteikt to, ka tiek paredzēts augstāks minimālais darbā pieņemšanas vecums tādās īpaši noteiktās profesijās, kas tiek uzskatītas par bīstamām vai veselībai kaitīgām;

3. noteikt to, ka personas, kas vēl ir pakļautas obligātajai izglītībai, netiek nodarbinātas tādos darbos, kas liegtu tiem pilnībā apgūt šo izglītību;

4. noteikt to, ka darba dienas ilgums personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem, tiek ierobežots saskaņā ar to attīstības vajadzībām, it īpaši saskaņā ar to nepieciešamību pēc arodapmācības;

5. atzīt jauno strādnieku un mācekļu uz taisnīgu atalgojumu vai citu attiecīgu samaksu;

6. noteikt to, ka laiks, kuru jaunieši ar darba devēja piekrišanu parasto darba dienu laikā pavada arodapmācībās, tiek uzskatīts par daļu no darba dienas ilguma;

7. noteikt to, ka strādājošiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības uz ne mazāk kā trīs nedēļu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu;

8. noteikt to, ka personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, netiek nodarbinātas nakts darbos, izņemot atsevišķās profesijās, kuras nosaka nacionālā likumdošana vai normatīvie akti;

9. noteikt to, ka personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem un kas tiek nodarbinātas nacionālajā likumdošanā vai normatīvajos aktos noteiktās profesijās, tiek pakļautas regulārām medicīniskām pārbaudēm;

10. nodrošināt speciālu aizsardzību pret fizisku un morālu kaitējumu, kam tiek pakļauti bērni un jaunieši, it īpaši pret tādu, kas tieši vai netieši ceļas no to darba.

 

8. pants - Strādājošo sieviešu tiesības uz aizsardzību


Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo sieviešu tiesības uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. vai nu apmaksāta atvaļinājuma veidā, vai ar attiecīgu sociālo pabalstu vai sabiedrisko fondu pabalstu palīdzību nodrošināt sievietēm atvaļinājumu pirms un pēc dzemdībām, kura kopējais ilgums ir vismaz 12 nedēļas;

2. uzskatīt par nelikumīgu to, ka darba devējs brīdina sievieti par atlaišanu no darba viņai esot dzemdību atvaļinājumā vai ja viņš brīdina viņu par atlaišanu no darba tā, ka brīdinājuma termiņš iztek šī atvaļinājuma laikā;

3. noteikt, ka mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, šim nolūkam ir tiesības uz pietiekami gariem pārtraukumiem darbā;

4. a. regulēt strādājošo sieviešu nodarbināšanu nakts maiņās rūpniecības uzņēmumos;

b. aizliegt izmantot sievietes darbam šahtās kalnrūpniecībā, un attiecīgi visos citos darbos, kas ir tām nepiemēroti sava bīstamā vai neveselīgā rakstura vai smaguma dēļ.

 

9. pants - Tiesības uz arodorientāciju


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz arodorientāciju izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas vai nu nodrošināt vai veicināt tāda dienesta izveidošanu, kas sniegtu palīdzību visām personām, invalīdus ieskaitot, risināt problēmas, kas saistītas ar aroda izvēli un aroda prasmes pilnveidošanu, ņemot vērā indivīdam piemītošās īpašības un to atbilstību darba piedāvājumam; šai palīdzībai ir jābūt pieejamai par velti - kā jauniešiem, skolniekus ieskaitot, tā pieaugušajiem.

 

10. pants - Tiesības uz arodapmācību


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz arodapmācību aizsardzību, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. vai nu nodrošināt, vai veicināt visu personu, invalīdus ieskaitot, tehnisko un arodapmācību, konsultējoties ar darba devēju un strādājošo organizācijām, un nodrošināt labvēlīgus apstākļus augstākās tehniskās un universitātes izglītības pieejamībai, kas ir balstīta vienīgi uz individuālām spējām;

2. nodrošināt vai veicināt mācekļu sistēmas izveidošanu un citus sistemātiskus mehānismus jaunu zēnu un meiteņu apmācībai dažādās to izvēlētās nodarbošanās;

3. vai nu nodrošināt, vai veicināt sekojošo:

a. piemērotas un viegli pieejamas mācību iespējas pieaugušajiem strādājošiem;

b. speciālas institūcijas pieaugušo strādājošo pārorientācijai, kas nepieciešama tehnoloģijas attīstības vai jaunu nodarbinātības jomu rašanās rezultātā;

4. veicināt to, lai pilnībā tiktu izmantotas iespējas, ko nodrošina sekojoši pasākumi:

a. visu maksājumu vai samaksas samazināšana vai atcelšana;

b. finansiālas palīdzības sniegšana piemērotos gadījumos;

c. laika, kuru strādājošais pavada papildus apmācībās, kuras tas uzsācis pēc darba devēja lūguma, iekļaušana darba dienas ilgumā darba attiecību pastāvēšanas laikā;

d. veicot attiecīgu pārraudzību un konsultējoties ar darba devēju un strādājošo organizācijām, mācekļu darba un citu jauno strādājošo apmācības veidu efektivitātes un jauno strādājošo attiecīgas vispārējas aizsardzības nodrošināšana.

 

11. pants - Tiesības uz veselības aizsardzību


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz veselības aizsardzību īstenošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas vai nu tieši, vai sadarbībā ar sabiedriskajām vai privātajām organizācijām veikt attiecīgus pasākumus, cita starpā:

1. cik vien iespējams samazināt veselības pasliktināšanās iemeslus;

2. nodrošināt padomdevējus un izglītošanas pakalpojumus, kas propagandētu veselību un veicinātu individuālo atbildību jautājumos, kas saistīti ar veselību;

3. cik vien iespējams nepieļaut iespējamo epidēmisko, endēmisko un citu slimību izraisīšanos.

 

12. pants - Tiesības uz sociālo drošību


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. ieviest vai uzturēt sociālās drošības sistēmu;

2. uzturēt sociālās nodrošināšanas sistēmu apmierinošā līmenī, vismaz līdzīgu tam, kas nepieciešams, lai ratificētu Starptautisko Darba konvenciju (Nr. 102) par minimālajiem sociālās drošības standartiem;

3. apņemties progresīvi paaugstināt sociālās nodrošināšanas sistēmu līdz augstākam līmenim;

4. noslēdzot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus līgumus vai citiem līdzekļiem veikt pasākumus saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu sekojošo:

a. vienlīdzīgu attieksmi pret savas valsts pilsoņiem un citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem attiecībā uz sociālās nodrošināšanas tiesībām, ieskaitot no sociālās nodrošināšanas likumdošanas izrietošo materiālo atbalstu saglabāšanu neņemot vērā aizsargājamo personu pārvietošanos Līgumslēdzēju pušu teritorijā;

b. sociālās nodrošināšanas tiesību nodrošināšana, saglabāšana un turpināšana ar tādiem līdzekļiem kā saskaņā ar ikvienas Līgumslēdzējas puses likumdošanu veikto apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu summēšana.

 

13. pants - Tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo un medicīnisko palīdzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. nodrošināt to, ka ikvienai personai, kam trūkst attiecīgu līdzekļu un kas nespēj nodrošināt šos līdzekļus vai nu pašas spēkiem vai no citiem avotiem, it īpaši no sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem, tiek sniegta atbilstoša palīdzība un slimības gadījumā - attiecīgās personas stāvoklim atbilstoša apkope;

2. nodrošināt to, ka personas, kas saņem šādu palīdzību, šī iemesla dēļ necieš no to politisko vai sociālo tiesību iegrožošanas;

3. nodrošināt to, ka ikviena persona var saņemt no attiecīgajām sabiedriskajiem vai privātajiem dienestiem padomu un personisku palīdzību tādā apjomā, kas nepieciešams, lai nepieļautu, novērstu vai atvieglotu trūkumu kādai individuālai personai vai ģimenei;

4. piemērot šī panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus uz vienlīdzības pamatiem kā savas valsts pilsoņiem tā citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem, kas atrodas to teritorijā legāli, saskaņā ar saistībām, kas izriet no Eiropas Sociālās un medicīniskās palīdzības konvencijas, kas parakstīta Parīzē, 1953. gada 11. decembrī.

 

14. pants - Tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus pielietojumu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. veicināt vai nodrošināt dienestus, kas, izmantojot sociālā darba metodes, veicinātu kā indivīdu tā sabiedrības grupu labklājību un attīstību un to piemērošanos sociālajai videi;

2. veicināt individuālu personu un brīvprātīgo vai citu organizāciju piedalīšanos šādu dienestu izveidošanā un uzturēšanā.

 

15. pants - invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu


Lai nodrošinātu efektīvu invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesību uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu apmācību iespējas, ieskaitot, ja nepieciešams, specializētas institūcijas - kā sabiedriskas, tā privātas;

2. veikt atbilstošus pasākumus, lai personas, kam ir invaliditāte, iekārtotu darbā, tai skaitā specializētās uzturēšanās iestādēs, specializētās darba vietās, un pasākumus, kas mudinātu darba devējus pieņemt darbā personas, kam ir invaliditāte.

 

16. pants - Ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību


Lai nodrošinātu apstākļus, kas nepieciešami pilnīgai ģimenes kā sabiedrības pamatvienības attīstībai, Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt ģimenes dzīves ekonomisko, juridisko un sociālo aizsardzību ar tādiem līdzekļiem kā ģimeņu pabalsti, fiskālie atvieglojumi, dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenēm, pabalsti jaunlaulātajiem un citiem piemērotiem līdzekļiem.

 

17. pants - Mātes un bērna tiesības uz sociālo un ekonomisko aizsardzību


Lai nodrošinātu efektīvu mātes un bērna tiesību uz sociālo un ekonomisko aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses veiks tam nepieciešamos un atbilstošos pasākumus, ieskaitot attiecīgu institūciju un dienestu izveidošanu un uzturēšanu.

 

18. pants - Tiesības uz ienesīgu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā


Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz ienesīgu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. piemērot pastāvošos normatīvos aktus liberālisma garā;

2. vienkāršot pastāvošās formalitātes un samazināt vai atcelt tiesas nodevas un citus maksājumus, kas jāveic strādājošiem ārvalstniekiem vai to darba devējiem;

3. individuāli vai kolektīvi liberalizēt normatīvos aktus, kas regulē strādājošo ārvalstnieku nodarbināšanu;

un atzīt:

4. savu pilsoņu tiesības atstāt savu valsti, lai veiktu ienesīgu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā.

 

19. pants - Migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesības uz aizsardzību un palīdzību


Lai nodrošinātu efektīvu migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesību uz aizsardzību un palīdzību izmantošanu jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, Līgumslēdzējas puses apņemas:

1. uzturēt vai pārliecināties, ka tiek uzturēti atbilstoši bezmaksas pakalpojumi, kurus šie strādājošie var saņemt kā palīdzību, it sevišķi, lai iegūtu precīzu informāciju, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, ciktāl to pieļauj nacionālā likumdošana un normatīvie akti, lai cīnītos ar maldinošu propagandu attiecībā uz emigrāciju un imigrāciju;

2. savas jurisdikcijas ietvaros veikt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu šo strādājošo un viņu ģimenes locekļu aizbraukšanu, pārceļojumu un uzņemšanu, un savas jurisdikcijas ietvaros nodrošināt attiecīgus veselības aizsardzības un medicīniskās apkopes pakalpojumus un labus higiēniskos apstākļus pārceļošanas laikā;

3. kur nepieciešams, veicināt sabiedrisko un privāto sociālo dienestu sadarbību emigrācijas un imigrācijas valstīs;

4. ciktāl to regulē likumi vai normatīvie akti vai kontrolē valsts pārvaldes struktūras, nodrošināt šiem strādājošiem, kas legāli uzturas to teritorijās, tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz sekojošiem jautājumiem:

a. atalgojums un citi nodarbinātības un darba apstākļi;

b. dalība arodbiedrībās un tiesības izmantot kolektīvo līgumu sniegtās iespējas;

c. dzīvesvietas izvēle.

5. nodrošināt šiem strādājošiem, kas legāli uzturas to teritorijās, tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz darba nodokļiem, nodevām vai maksājumiem kas veicami attiecībā uz nodarbinātajām personām;

6. ciktāl iespējams, veicināt ģimeņu atkalapvienošanos tiem strādājošiem no ārvalstīm, kas ir saņēmuši uzturēšanās atļauju to teritorijā;

7. strādājošiem, kas legāli uzturas to teritorijā, nodrošināt tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz juridiskajām procedūrām jautājumos, kas minēti šajā pantā;

8. nodrošināt, lai strādājošie, kas legāli uzturas to teritorijā, netiek izraidīti, izņemot gadījumus, kad tie apdraud nacionālo drošību, rīkojas pretēji sabiedrības interesēm vai pārkāpj morāles normas;

9. likumu robežās atļaut veikt šo strādājošo nopelnīto līdzekļu vai uzkrājumu pārvedumus tādā apjomā, kādā tie paši vēlas;

10. attiecināt ar šo pantu noteikto aizsardzību un palīdzību uz individuāli strādājošiem migrantiem, ciktāl šādi pasākumi ir piemērojami.

 

III SADAĻA

 

20. pants - Garantijas


1. Ikviena Līgumslēdzēja puse apņemas:

a. uzskatīt šīs Hartas I Sadaļu par to mērķu deklarāciju, kurus tā īstenos visiem atbilstošiem līdzekļiem, saskaņā ar šīs sadaļas ievadā minēto;

b. uzskatīt par sev saistošiem vismaz piecus no sekojošiem Hartas II Sadaļas pantiem: 1., 5., 6., 12., 13., 16. un 19.;

c. papildus pantiem, ko tā izvēlējusies saskaņā ar iepriekšējā apakšpunkta nosacījumiem, uzskatīt par sev saistošiem tādu skaitu Hartas II Sadaļas pantu vai ar cipariem apzīmēto punktu, kādu tā izvēlas,, ar nosacījumu, ka kopējais tai saistošo pantu vai ar cipariem apzīmēto punktu skaits nav mazāks par desmit pantiem vai četrdesmit pieciem ar cipariem apzīmētiem punktiem.

2. Panti vai apakšpunkti, kas izvēlēti saskaņā ar šī panta 1. punkta b. un c. apakšpunktiem, tiek paziņoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram tai laikā, kad Līgumslēdzēja puse deponē ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu.

3. Ikviena Līgumslēdzēja puse kādā vēlākā laikā var deklarēt, paziņojot to Ģenerālsekretāram, ka tā uzskata sev par saistošiem jebkurus Hartas II Sadaļas pantus vai ar cipariem apzīmētos punktus, ko tā vēl nav pieņēmusi saskaņā ar šī panta 1. punkta nosacījumiem. Šādas vēlākā laikā sniegtas garantijas tiks uzskatītas par neatņemamu ratifikācijas vai apstiprinājuma sastāvdaļu tām būs tāds pats spēks sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no paziņojuma izdarīšanas brīža.

4. Ģenerālsekretārs paziņo visām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par ikvienu paziņojumu, ko viņš ir saņēmis saskaņā ar šīs Hartas sadaļas nosacījumiem.

5. Katra Līgumslēdzēja puse uztur nacionālajiem apstākļiem atbilstošu darba inspekcijas sistēmu.

 

IV SADAĻA

 

21. pants - Ziņojumi attiecībā uz pieņemtajiem nosacījumiem


Ik pēc diviem gadiem Līgumslēdzējas puses nosūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu, kura formu jānosaka Ministru Komitejai, par to Hartas II Sadaļas nosacījumu piemērošanu, kurus tās ir akceptējušas.

 

22. pants - Ziņojumi attiecībā uz nosacījumiem, kas nav tikuši pieņemti


Ar Ministru Komitejas noteiktu intervālu Līgumslēdzējas puses nosūta Ģenerālsekretāram ziņojumus par tiem Hartas II Sadaļas nosacījumiem, kurus tās nepieņēma ratifikācijas vai apstiprināšanas laikā, vai pēc tam nosūtot attiecīgo paziņojumu. Ministru Komiteja laiku pa laikam nosaka, attiecībā uz kuriem nosacījumiem jāpieprasa ziņojumi un formu, kādā šie ziņojumi jāiesniedz.

 

23. pants - Kopiju izsūtīšana


1. Katra Līgumslēdzēja puse nosūta savu 21. un 22. pantā minēto ziņojumu kopijas tām savām nacionālajām organizācijām, kas ir to starptautisko darba devēju un strādājošo arodbiedrību locekles, kurām, saskaņā ar 27. panta 2. punktu ir jābūt pārstāvētām Starpvaldību Sociālās komitejas Apakškomitejas sēdēs.

2. Pēc minēto nacionālo organizāciju lūguma Līgumslēdzējas puses nosūta Ģenerālsekretāram jebkurus komentārus par minētajiem ziņojumiem, ko tās saņēmušas no šīm nacionālajām organizācijām.

 

24. pants - Ziņojumu izskatīšana


Ziņojumus, kas tiek nosūtīti Ģenerālsekretāram saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, izskata ekspertu komisija, kuru rīcībā ir arī jebkuri komentāri kas nosūtīti Ģenerālsekretāram saskaņā ar 23. panta 2. punkta nosacījumiem.

 

25. pants - Ekspertu komisija


1. Ekspertu komisija sastāv no ne vairāk kā septiņiem locekļiem, kurus ieceļ Ministru Komiteja no Līgumslēdzēju pušu sastādīta neatkarīgu ekspertu saraksta, kurā iekļauti eksperti ar visaugstāko reputāciju un vispāratzītu kompetenci starptautiskajos sociālajos jautājumos.

2. Komisijas locekļus ieceļ uz sešiem gadiem. Tie var tikt iecelti atkārtoti. Taču no pirmo reizi iecelto locekļu vidus divu ekspertu pilnvaru laiks beidzas pēc četriem gadiem.

3. Ekspertus, kuru pilnvaru laikam jābeidzas pēc sākotnējā četru gadu perioda beigām, nosaka Ministru Komiteja ar izlozes palīdzību nekavējoties pēc pirmās iecelšanas.

4. Ekspertu komisijas loceklis, kurš ir ticis iecelts kāda eksperta vietā, kura pilnvaru laiks nav beidzies, saglabā šo amatu tik ilgi, kamēr beidzas viņa priekšteča pilnvaru laiks.

 

26. pants - Starptautiskās Darba organizācijas piedalīšanās


Starptautiskā Darba organizācija tiek uzaicināta nosaukt savu pārstāvi, kurš ar konsultanta tiesībām piedalās Ekspertu komisijas apspriedēs.

 

27. pants - Starpvaldību Sociālās komitejas Apakškomiteja


1. Līgumslēdzēju pušu ziņojumi un Ekspertu komisijas slēdzieni tiek iesniegti Eiropas Padomes Starpvaldību Sociālās komitejas Apakškomitejā izskatīšanai.

2. Apakškomiteju veido pa vienam pārstāvim no katras Līgumslēdzējas puses. Pēc savas izvēles tā pieaicina ne vairāk kā divas starptautiskās darba devēju organizācijas un ne vairāk kā divas starptautiskas arodbiedrību organizācijas būt pārstāvētām tās sēdēs kā novērotājiem ar konsultantu tiesībām. Bez tam, tā var konsultēties ar ne vairāk kā diviem pārstāvjiem no sabiedriskajām organizācijām, kam ir konsultatīvs statuss pie Eiropas Padomes, attiecībā uz jautājumiem, kuros šīs organizācijas ir īpaši kompetentas, tādos kā sociālā labklājība un ģimenes ekonomiskā un sociālā aizsardzība.

3. Apakškomiteja iesniedz Ministru Komitejai ziņojumu, kurā atspoguļoti tās slēdzieni un kas kalpo par pielikumu Ekspertu komisijas ziņojumam.

 

28. pants - Konsultatīvā Asambleja


Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod Konsultatīvajai Asamblejai Ekspertu komisijas slēdzienus. Konsultatīvā Asambleja informē Ministru Komiteju par savu viedokli attiecībā uz šiem slēdzieniem.

 

29. pants - Ministru Komiteja


Ar divu trešdaļu balsstiesīgo Komitejas locekļu balsu vairākumu Ministru Komiteja, balstoties uz Apakškomitejas ziņojumu un pēc konsultācijām ar Konsultatīvo Asambleju, var sniegt jebkurai Līgumslēdzējai pusei nepieciešamās rekomendācijas.

 

V SADAĻA

 

30. pants - Atkāpes no saistībām karastāvokļa vai ārkārtas stāvokļa laikā


1. Karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā, kad ir apdraudēta nācijas dzīve, jebkura Līgumslēdzēja puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no tās saistībām šīs Hartas sakarā tādā apmērā, ko strikti nosaka situācijas ārkārtas raksturs, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās starptautiskajām saistībām.

2. Jebkura Līgumslēdzēja puse kas ir atļāvusies izmantot šīs tiesības atkāpties no savām saistībām, atbilstošā laika periodā sniegs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par veiktajiem pasākumiem un to iemesliem. Tādā pašā veidā tā informēs Ģenerālsekretāru par šo pasākumu darbības izbeigšanos un to Hartas nosacījumu, kurus tā ir pieņēmusi, darbības atsākšanos pilnā apjomā.

3. Ģenerālsekretārs savukārt informē pārējās Līgumslēdzējas puses un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru par visiem ziņojumiem, kas tikuši saņemti saskaņā ar šī panta 2. punkta nosacījumiem.

 

31. pants - Ierobežojumi


1. Efektīvi realizējamās tiesības un principi, kas minēti I Sadaļā, un to efektīva izmantošana saskaņā ar II Sadaļas nosacījumiem netiek pakļauta nekādiem ierobežojumiem vai limitiem, kas nav minēti šajās sadaļās, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami līdzpilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībai vai sabiedrības interešu, nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai morāles aizsardzībai.

2. Ierobežojumi, ko šī Harta pieļauj attiecībā uz tajā minētajām tiesībām un saistībām, netiek piemēroti citiem mērķiem, kā vien tiem, kam tie ir bijuši paredzēti.

 

32. pants - Hartas un nacionālās likumdošanas vai starptautisko līgumu saistība


Šīs Hartas nosacījumi nepārkāpj nacionālās likumdošanas normas vai jebkuru divpusēju vai daudzpusēju līgumu, konvenciju vai vienošanos, kas jau ir spēkā vai var stāties spēkā, saskaņā ar kuru nosacījumi attiecībā uz aizsargājamām personām ir labvēlīgāki.

 

33. pants - Īstenošana kolektīvo līgumu ietvaros


1. Dalībvalstīs, kurās šīs Hartas II Sadaļas 2. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktu, 7. panta 4., 6. un 7. punktu un 10. panta 1., 2., 3. un 4. punktu nosacījumi ir jautājumi, kas parasti tiek atspoguļoti līgumos starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, vai likums paredz to īstenošanu citā veidā, var tikt dotas garantijas attiecībā uz šiem punktiem un tie tiks uzskatīti par efektīvi izpildītiem, ja to nosacījumi tiek piemēroti minētajos līgumos vai citā veidā piemēroti lielākajai daļai strādājošo, uz kuriem tie attiecas.

2. Dalībvalstīs, kurās šie nosacījumi parasti tiek atspoguļoti likumdošanā, attiecīgās garantijas var tikt sniegtas līdzīgā veidā, un to pildīšana tiks uzskatīta par efektīvu, ja šie nosacījumi ar likumu tiek piemēroti lielākajai daļai strādājošo, uz kuriem tie attiecas.

 

34. pants - Teritoriālā piemērošana


1. Šī Harta attiecas uz ikvienas Līgumslēdzējas puses metropoles teritoriju. Ikviena apakšā parakstījusies valdība var parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību norādīt teritoriju, kas šim nolūkam tiks uzskatīta par tās metropoles teritoriju.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse šīs Hartas ratifikācijas vai apstiprināšanas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresēta paziņojuma palīdzību var deklarēt, ka šī Harta pilnībā vai daļēji attiecas uz kādu ne-metropoles teritoriju vai teritorijām, kas uzrādītas minētajā deklarācijā, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai par kurām tā uzņemas starptautisku atbildību. Deklarācijā tai jānorāda Hartas II Sadaļas pantus vai punktus, kurus tā atzīst par saistošiem attiecībā uz deklarācijā nosauktajām teritorijām.

3. Harta stājas spēkā attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas nosauktas minētajā deklarācijā sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse var kādā vēlākā laikā deklarēt, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, ka attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām saskaņā ar šī panta 2. punktu ir tikusi attiecināta šīs Hartas darbība, tā atzīst par saistošiem jebkurus pantus vai jebkurus ar cipariem apzīmētos punktus, kurus tā līdz tam nebija atzinusi attiecībā uz šo teritoriju vai šīm teritorijām. Šādas vēlākā laikā sniegtas garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu sākotnējās deklarācijas sastāvdaļu attiecībā uz attiecīgo teritoriju un tās iegūst tādu pašu spēku sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no paziņošanas dienas.

5. Ģenerālsekretārs paziņo pārējām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par ikvienu paziņojumu, ko viņš ir saņēmis saskaņā ar šo pantu.

 

35. pants - Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā


1. Šī Harta ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. To jāratificē vai jāapstiprina. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus jādeponē pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

2. Šī Harta stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tiek iesniegts piektais pēc kārtas ratifikācijas vai apstiprināšanas instruments.

3. Attiecībā uz ikvienu Hartu parakstījušo valdību, kas to ratificē pēc tam, Harta stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tā deponē savus ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus.

4. Ģenerālsekretārs paziņo pārējām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par Hartas stāšanos spēkā, Līgumslēdzēju pušu vārdus, kas ir ratificējušas vai apstiprinājušas Hartu, un par ikvienu vēlāk deponētu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu.

 

36. pants - Labojumi


Jebkura Eiropas Padomes dalībvalsts var ierosināt šīs Hartas labojumus, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu. Ģenerālsekretārs nodod pārējām Eiropas Padomes dalībvalstīm šādi ierosinātus labojumus, kas pēc tam tiek izskatīti Ministru Komitejā un iesniegti Konsultatīvajai Asamblejai, lai noskaidrotu tās viedokli. Ikviens labojums, ko apstiprinājusi Ministru Komiteja, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Līgumslēdzējas puses ir informējušas Ģenerālsekretāru par savu piekrišanu. Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par šo labojumu stāšanos spēkā.

 

37. pants - Denonsēšana


1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Hartu vienīgi pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi, kopš Harta stājās spēkā attiecībā uz to, vai pēc tam ik pēc diviem gadiem un, jebkurā no šiem gadījumiem, pēc tam, kad tā sešus mēnešus iepriekš ir brīdinājusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru, kurš attiecīgi informē pārējās Līgumslēdzējas puses un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru. Šāda denonsēšana neietekmē Hartas spēkā esamību attiecībā uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm, ar nosacījumu, ka jebkurā laikā šādas Līgumslēdzējas puses ir ne mazāk kā piecas.

2. Saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem, ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt jebkuru tās apstiprināto Hartas II Sadaļas pantu vai punktu, ar nosacījumu, ka šai Līgumslēdzējai pusei saistošo pantu vai punktu skaits nekad nav mazāks par 10 pantiem vai 45 punktiem un ka šajā pantu un punktu skaitā joprojām tiek iekļauti tie panti, kurus attiecīgā Līgumslēdzēja puse ir izvēlējusies no tiem, kas ir īpaši pieminēti 20. panta 1. punkta b. apakšpunktā.

3. Ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Hartu vai jebkuru no šīs Hartas II Sadaļas pantiem vai punktiem saskaņā ar šī panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, uz kuru šī Harta ir piemērojama pateicoties deklarācijai, kas ir iesniegta saskaņā ar 34. panta 2. punkta nosacījumiem.

 

38. pants - Pielikums


Šīs Hartas pielikums ir tās neatņemama sastāvdaļa.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Hartu.

Parakstīts Turīnā, 1961. gada 18. oktobrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai parakstījušajai pusei.

 

SOCIĀLĀS HARTAS PIELIKUMS

 

Sociālās Hartas aizsargāto personu loks:

 

1. Nepārkāpjot 12. panta 4. punkta un 13. panta 4. punkta nosacījumus, personas, uz kurām attiecas 1. - 17. panti, iekļauj ārvalstniekus vienīgi tiktāl, cik tie ir citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņi, kas legāli uzturas vai regulāri strādā attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā, ar nosacījumu, ka pastāv sapratne, ka šie panti ir skaidrojami, ņemot vērā 18. un 19. panta nosacījumus.

Šis skaidrojums nekavē nevienu no Līgumslēdzējām pusēm piešķirt līdzīgu aizsardzību citām personām.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse garantē bēgļiem, kas tādi ir saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par Bēgļu statusu definīciju un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Līgumslēdzējas puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minēto Konvenciju un saskaņā ar jebkuriem citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bēgļiem.

 

I Sadaļa, 18. punkts un II Sadaļa, 18. pants, 1. punkts

 

Tiek saprasts, ka šie nosacījumi neattiecas uz jautājumu par iebraukšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijās un nepārkāpj 1955. gada 13. decembrī Parīzē parakstītās Eiropas Konvencijas par personu dzīvesvietu nosacījumus.

 

II Sadaļa

 

1. panta 2. punkts


Šo nosacījumu nevar skaidrot kā aizliegumu vai pilnvarojumu kādai arodapvienībai pielietot drošības klauzulu vai izmantot to praksē.

 

4. panta 4. punkts


Šo nosacījumu jāsaprot tādējādi, ka pastāvot jebkuram nopietnam iemeslam netiek aizliegts izmantot nekavējošu atlaišanu.

 

4. panta 5. punkts


Tiek saprasts, ka Līgumslēdzēja puse var dot šajā punktā noteiktās garantijas ja lielākai daļai strādājošo vai nu ar likumu vai saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, vai šķīrējtiesas lēmumu nav atļauts piemērot atskaitījumus no darba algas, izņemot tās personas, uz kuriem minētā aizsardzība neattiecas.

 

6. panta 4. punkts


Tiek saprasts, ka ikviena Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas uz to attiecas, var regulēt streika tiesību pielietošanu ar likumu, ar nosacījumu, ka jebkuri turpmāki ierobežojumi, ko tas var uzlikt šīm tiesībām, var tikt attaisnoti saskaņā ar 31. panta nosacījumiem.

 

7. panta 8. punkts


Tiek saprasts, ka Līgumslēdzēja puse var dot šajā punktā noteiktās garantijas, ja tā pilda šo garantiju garu, ar likumu nosakot, ka lielākā daļa personu, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, netiek izmantoti darbam nakts maiņās.

 

12. panta 4. punkts


Vārdi "saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem" šī punkta ievadā ir izmantoti, lai cita starpā norādītu, ka attiecībā uz pabalstiem, kas ir pieejami neatkarīgi no jebkuras apdrošināšanas maksājumiem, Līgumslēdzēja puse var noteikt īpašu uzturēšanās periodu pirms tā nodrošina minētos pabalstus citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem.

 

13. panta 4. punkts


Valdības, kas nav pievienojušās Eiropas Sociālās un Medicīniskās Palīdzības konvencijai var ratificēt Sociālo Hartu attiecībā uz šo punktu ar nosacījumu, ka tās garantē citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem apiešanos, kas ir saskaņā ar minētās konvencijas nosacījumiem.

 

19. panta 6. punkts


Šī nosacījuma nolūkā ar terminu "strādājošā ārvalstnieka ģimene" tiek saprasta vismaz viņa sieva un apgādībā esošie bērni, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu.

 

III Sadaļa

 

Tiek saprasts, ka Harta satur starptautiska rakstura juridiskas saistības, kuru piemērošana ir pakļauta vienīgi tās IV Sadaļā minētajai pārraudzībai.

 

20. panta 1. punkts


Tiek saprasts, ka "ar cipariem apzīmētie punkti" var iekļaut pantus, kuros ir tikai viens punkts.

 

V Sadaļa

 

30. pants


Termins "karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā" tiks saprasts kā tāds, kas ietver arī kara draudus.


 

PROTOKOLS AR EIROPAS SOCIĀLĀS HARTAS LABOJUMIEM

(ETS #142)

 

Eiropas Padomes dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo Protokolu ar Eiropas Sociālās Hartas labojumiem, kas tika atklāta parakstīšanai Turīnā 1961.gada 18.oktobrī (turpmāk saukta “Harta”).

 

Apņemoties veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu Hartas efektivitāti, un it īpaši tās uzraudzības mehānisma funkcionēšanu;

 

Tādejādi uzskatos par vēlamu labot zināmus Hartas nosacījumus,

 

Ir vienojušās par sekojošo:

 

1. pants

 

Hartas 23.pants lasāms sekojoši:

 “23.pants – Ziņojumu un komentāru kopiju izsūtīšana

 1.      Nosūtot Ģenerālsekretāram ziņojumu saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, katra Līgumslēdzēja puse nosūta šī ziņojuma kopiju tām savām nacionālajām organizācijām, kas ir to starptautisko darba devēju un strādājošo arodbiedrību locekles, kuras, saskaņā ar 27. panta 2.punktu tiek uzaicinātas pārstāvēt sevi Starpvaldību komitejas sēdēs. Šīs organizācijas nosūta Ģenerālsekretāram savus komentārus par Līgumslēdzēju pušu ziņojumiem. Ģenerālsekretārs nosūta šo komentāru kopijas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, kuras var uz tiem atbildēt.

 2.      Ģenerālsekretārs nosūta Līgumslēdzēju pušu ziņojumu kopijas starptautiskajām sabiedriskajām organizācijām, kurām ir konsultatīvs statuss Eiropas Padomē un kuras ir īpaši kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī Hartas.

 3.      Ziņojumi un komentāri, kas minēti 21.un 22. pantos, kā arī šajā pantā, tiek padarīti publiski pieejami pēc attiecīga lūguma. “

 

2. pants

 

 Hartas 24.pants lasāms sekojoši:

 “24.pants – Ziņojumu izskatīšana 

1.      Ziņojumus, kas nosūtīta Ģenerālsekretāram saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, tiek izskatīti Neatkarīgo ekspertu komisijā, kas izveidota saskaņā ar 25. panta nosacījumiem. Komisija izskata arī jebkurus komentārus, kas Ģenerālsekretāram tikuši nosūtīti saskaņā ar 23.panta 1. punktu. Pabeidzot izskatīšanu, Neatkarīgo ekspertu komisija sastāda ziņojumu, kas satur tās slēdzienus.

 2.      Attiecībā uz 21. panta minētajiem ziņojumiem, Neatkarīgo ekspertu komisija no juridiskā viedokļa nosaka nacionālās likumdošanas un prakses atbilstību saistībām, kas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm izriet no Hartas.

 3.      Neatkarīgo ekspertu komisija var nosūtīt lūgumu pēc papildus informācijas un izskaidrojuma tieši Līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā neatkarīgo ekspertu komisija, ja nepieciešams, var noturēt tikšanos ar kādas Līgumslēdzējas puses pārstāvjiem, vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai pēc attiecīgās Līgumslēdzējas puses lūguma. 23.panta 1. punktā minētās organizācijas tiek par to informētas.

 4.      Neatkarīgo ekspertu komisijas slēdzieni tiek padarīti publiski pieejami, un Ģenerālsekretārs tos nosūta Starpvaldību komitejai, Parlamentārajai asamblejai un 23.panta 1.punktā un 27.panta 2.punktā minētajām organizācijām.”

 

 3. pants

 

 Hartas 25.pants lasāms sekojoši: 

“25.pants – Neatkarīgo ekspertu komisija

1.      Neatkarīgo ekspertu komisija sastāv no vismaz deviņiem locekļiem, kurus ievēl Parlamentārā asambleja ar balsu vairākumu no ekspertu saraksta, kurā iekļauti Līgumslēdzēju pušu nominēti eksperti ar visaugstāko reputāciju un vispāratzītu kompetenci nacionālajos un starptautiskajos sociālajos jautājumos. Precīzu komisijas locekļu skaitu nosaka Ministru komiteja.

2.      Komisijas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Tie var kandidēt uz atkārtotu ievēlēšanu vienu reizi. 

3.      Neatkarīgo ekspertu komisijas loceklis, kurš ir ticis iecelts kāda eksperta vietā, kura pilnvaru laiks nav beidzies, saglabā šo amatu tik ilgi, kamēr beidzas viņa priekšteča pilnvaru laiks.

 4.      Komisijas locekļi piedalās tās darbā, pārstāvot paši sevi. Visu pilnvaru laiku tie nedrīkst veikt nekādas funkcijas, kas nav savienojamas ar neatkarības, objektivitātes un pieejamības prasībām, kas nepieciešamas to amatā.”

 

 4. pants

 

 Hartas 27.pants lasāms sekojoši: 

27.pants – Starpvaldību komiteja

 1.      Līgumslēdzēju pušu ziņojumi, komentāri un informācija, kas tiek nosūtīta saskaņā ar 23.panta  1.punktu un 24.panta 3.punktu, kā arī neatkarīgo ekspertu komisijas ziņojumi tiek iesniegti Starpvaldību komitejā.

 2.      Komiteja sastāv no viena pārstāvja no katras Līgumslēdzējas puses. Tā uzaicina ne vairāk kā divas starptautiskas darba devēju organizācijas un ne vairāk kā divas starptautiskas arodbiedrību organizācijas nosūtīt savus novērotājus konsultanta statusā piedalīties savās sēdēs. Bez tam, tā var konsultēties ar starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem ir konsultanta statuss pie Eiropas Padomes un īpaša kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī Harta.

 3.      Starpvaldību komiteja sagatavo Ministru komitejas lēmumus. It īpaši, ņemot vērā neatkarīgo ekspertu komisijas un Līgumslēdzēju pušu ziņojumus, tā izvēlas, sniedzot savas izvēles iemeslus, balstoties uz sociālās, ekonomiskās un citas politikas apsvērumiem, situācijas, kuras pēc tās ieskatiem vajadzētu izmantot rekomendācijās katrai attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei, saskaņā ar Hartas 28.pantu. Tā iesniedz Ministru komitejai ziņojumu, kurš tiek darīts publiski pieejams.

 4.      Balstoties uz saviem atzinumiem par Sociālās hartas piemērošanu vispār, Starpvaldību komiteja var iesniegt Ministru komitejai priekšlikumus par pētījumiem, kas veicami sociālo jautājumu jomā, un par Hartas pantiem, kuri varētu tikt uzlaboti. “

 Hartas 28. pants lasāms sekojoši:

 “28.pants – Ministru komiteja

 1.      Ministru komiteja ar divu trešdaļu vairākumu no balsojošo skaita, pie kam balsstiesības pieder tikai līgumslēdzējām pusēm, balstoties uz Starpvaldību komitejas ziņojumu, pieņem rezolūciju, kas aptver visu pārraudzības ciklu un satur individuālas rekomendācijas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm.

 2.      Ņemot vērā Starpvaldību komitejas izteiktos priekšlikumus saskaņā ar 27.panta 4.punktu, Ministru komiteja pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par piemērotiem.”

 

6. pants

 

 Hartas 29.pants lasāms sekojoši”

 “29.pants – Parlamentārā asambleja

 Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod Parlamentārai asamblejai periodiskām debatēm plenārsēdēs Neatkarīgo ekspertu komisijas un Starpvaldību komitejas, kā arī Ministru komitejas ziņojumus.”

 

7. pants 

 

1.      Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Hartu, kas izsaka savu piekrišanu sekojošām saistībām:

 a.       parakstīšana bez atrunas par ratifikāciju, akceptu vai apstiprināšanu

vai

 b.      parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, akceptam vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprināšana.

 2.      Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

 

 8. pants

 

 Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad visas Hartas līgumslēdzējas puses ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties Protokolā noteiktās saistības saskaņā ar 7.panta nosacījumiem. 

 

9. pants

 

 Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Padomes dalībvalstis par sekojošo:

 a.       ikvienu parakstu;

b.      ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c.       datumu, kurā šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 8.panta nosacījumiem;

d.      jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas attiecas uz šo Protokolu. 

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

 Parakstīts Turīnā, 1991.gada 21.oktobrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēta Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

EIROPAS SOCIĀLĀS HARTAS PAPILDPROTOKOLS

 

PREAMBULA

 

Šo Papildprotokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

  • Apņemoties veikt jaunus pasākumus, lai paplašinātu sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību, ko garantē Eiropas Sociālā Harta, kas tika atvērta parakstīšanai Turīnā 1961. gada 18. oktobrī (turpmāk saukta "Harta"),

Ir vienojušās par sekojošo:

 

I SADAĻA

 

Puses par savas politikas mērķi, kuru jāsasniedz visiem piemērotiem līdzekļiem - kā nacionāliem, tā starptautiskiem pēc sava rakstura, pieņem tādu apstākļu sasniegšanu, kuros var tikt efektīvi realizētas sekojošas tiesības un principi:

1. Visiem strādājošiem ir tiesības uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu apiešanos attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos neatkarīgi no to dzimuma.

2. Strādājošiem ir tiesības uz informāciju un konsultāciju savā uzņēmumā.

3. Strādājošiem ir tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā savā uzņēmumā.

4. Ikvienai vecākās paaudzes personai ir tiesības uz sociālo aizsardzību.

 

II SADAĻA

 

Saskaņā ar III Sadaļas nosacījumiem Puses apņemas uzskatīt sev par saistošām sekojošos pantos minētās saistības:

 

1. pants - Tiesības uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu apiešanos attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos neatkarīgi no dzimuma

 

1. Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu apiešanos attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos neatkarīgi no dzimuma izmantošanu, Puses apņemas atzīt šīs tiesības un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vai veicinātu to piemērošanu sekojošās jomās:

  • darba pieejamība, aizsardzība pret noraidījumu un profesionālā pārorientācija;
  • arodorientācija, apmācības, pārorientācija un rehabilitācija;
  • darba noteikumi un darba apstākļi, ieskaitot atalgojumu;
  • karjeras attīstība, ieskaitot paaugstinājumu darbā.

2. Nosacījumi, kas attiecas uz sieviešu aizsardzību, it īpaši attiecībā uz grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību periodu, netiks pakļauti diskriminācijai kas minēta šī panta 1. punktā.

3. Šī panta 1. punkts nekavē veikt speciālus pasākumus, kas vērsti uz faktiski pastāvošās nevienlīdzības novēršanu.

4. Uz darbiem, kas pēc sava rakstura vai konteksta, kurā tie tiek veikti, var tikt uzticēti tikai viena dzimuma personām, šis pants vai daži no tā nosacījumiem var netikt attiecināti.

 

2. pants - Tiesības uz informāciju un konsultācijām

 

1. Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo tiesību uz informāciju un konsultācijām savā uzņēmumā izmantošanu, Puses apņemas veikt vai veicināt pasākumus, kas ļautu strādājošiem vai to pārstāvjiem saskaņā ar nacionālo likumdošanu un praksi:

a. tikt regulāri vai piemērotā laikā un saprotamā veidā tikt informētiem par ekonomisko un finansiālo situāciju uzņēmumā, kas tos nodarbina, ar sapratni, ka zināmas informācijas atklāšana, kas varētu nodarīt ļaunumu uzņēmumam, varētu tikt liegta vai pakļauta konfidencialitātei; un

b. tikt savlaicīgi konsultētiem par pieņemamajiem lēmumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt strādājošo intereses, it īpaši par tiem lēmumiem, kam varētu atstāt nozīmīgu iespaidu uz nodarbinātības situāciju uzņēmumā.

2. Puses var izslēgt no šī panta 1. punkta piemērošanas jomas tos uzņēmumus, kas nodarbina mazāk nekā zināmu skaitu strādājošo, šo skaitu nosakot nacionālajā likumdošanā vai praksē.

 

3. pants - Tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā

 

1. Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo tiesību piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā savā uzņēmumā, Puses apņemas veikt vai veicināt tādus pasākumus, kas ļautu strādājošiem vai to pārstāvjiem, saskaņā ar nacionālo likumdošanu un praksi, piedalīties:

a. darba apstākļu, darba organizācijas un darba vides noteikšanā un uzlabošanā;

b. veselības un drošības aizsardzībā savā uzņēmumā;

c. sociālo un sociāli-kulturālo pakalpojumu un iestādījumu organizēšanā;

d. uzraudzībā pār to, kā tiek ievēroti normatīvie akti, kas regulē šos jautājumus.

2. Puses var izslēgt no šī panta 1. punkta piemērošanas jomas tos uzņēmumus, kas nodarbina mazāk nekā zināmu skaitu strādājošo, šo skaitu nosakot nacionālajā likumdošanā vai praksē.

 

4. pants - Vecākās paaudzes personu tiesības uz sociālo aizsardzību

 

Lai nodrošinātu efektīvu vecākās paaudzes personu tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu, Puses apņemas veikt vai veicināt, tieši vai sadarbībā ar sabiedriskajām vai privātajām organizācijām, attiecīgus pasākumus, kas domāti galvenokārt, lai:

1. ļautu vecākās paaudzes personām palikt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem cik vien ilgi iespējams, ar sekojošu līdzekļu palīdzību:

a. adekvātiem resursiem, kas ļautu tiem dzīvot pienācīgu dzīvi un aktīvi piedalīties sabiedriskajā, sociālajā un kultūras dzīvē;

b. informācijas nodrošināšanu par pakalpojumiem un iestādījumiem, kas ir pieejami vecākās paaudzes personām un viņu iespējām tos izmantot;

2. nodrošinātu vecākās paaudzes personām iespēju brīvi izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvot neatkarīgu dzīvi sev pierastā vidē tik ilgi, cik viņas to vēlas un spēj, ar sekojošu līdzekļu palīdzību:

a. viņu prasībām un veselības stāvoklim atbilstošas dzīvojamās platības nodrošināšanu vai atbilstošu palīdzību esošās dzīvojamās platības piemērošanā;

b. viņu veselības stāvoklim atbilstošas veselības apkopes un pakalpojumu nodrošināšanu.

3. garantētu vecākās paaudzes personām, kas uzturas vecu ļaužu iestādēs, attiecīgu atbalstu, respektējot to privāto dzīvi, un piedalīšanos lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz dzīves apstākļiem šajās iestādēs.

 

III SADAĻA

 

5. pants - Garantijas

 

1. Ikviena Puse apņemas:

a. uzskatīt šī Protokola I Sadaļu par to savu mērķu deklarāciju, kurus tā centīsies sasniegt visiem atbilstošiem līdzekļiem, saskaņā ar šīs sadaļas ievadā minēto;

b. uzskatīt par sev saistošiem vienu vai vairākus šī Protokola II Sadaļas nosacījumus.

2. Pants vai panti, kurus Puse izvēlas saskaņā ar šī panta 1. punkta b. apakšpunktu, tiek paziņoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram laikā, kad attiecīgā Līgumslēdzēja puse deponē savu ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumentu.

3. Jebkura no Pusēm kādā vēlākā laikā var deklarēt, paziņojot par to Ģenerālsekretāram, ka tā uzskata par sev saistošiem jebkurus šī Protokola II Sadaļas pantus, kurus tā nav līdz tam akceptējusi saskaņā ar šī panta 1. punktu. Šādas vēlāk sniegtas garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas sastāvdaļu, un tām ir tāds pats spēks sākot ar trīsdesmito dienu kopš paziņojuma izdarīšanas dienas.

 

IV SADAĻA

 

6. pants - Pārraudzība pār to, kā tiek ievērotas dotās garantijas

Puses ziņo par to šī Protokola II Sadaļas nosacījumu piemērošanu, kurus tās ir akceptējušas, ziņojumos, kas iesniedzami saskaņā ar Hartas 21. pantu.

 

V SADAĻA

 

7. pants - Doto garantiju īstenošana

1. Attiecīgie šī Protokola II Sadaļas 1. - 4. pantu nosacījumi var tikt īstenoti sekojoši:

a. ar likumiem vai normatīvajiem aktiem;

b. ar līgumiem starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām;

c. kombinējot šīs divas metodes; vai

d. ar citiem piemērotiem līdzekļiem.

2. Šī Protokola II Sadaļas 2. un 3. pantā minēto garantiju ievērošana tiek uzskatīta par efektīvu, ja saskaņā ar šī panta 1. punktu nosacījumi tiek piemēroti lielākajai strādājošo daļai.

 

8. pants - Hartas un šī Protokola saistība

 

1. Šī Protokola nosacījumi nav pretrunā ar Hartas nosacījumiem.

2. Hartas 22. - 32. un 36. panti, tos attiecīgi izmainot, ir piemērojami šim Protokolam.

 

9. pants - Teritoriālā piemērošana

 

1. Šis Protokols attiecas uz ikvienas Puses metropoles teritoriju. Ikviena Puse var parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumentus ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību norādīt teritoriju, kas šim nolūkam tiks uzskatīta par tās metropoles teritoriju.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse šī Protokola ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresēta paziņojuma palīdzību var deklarēt, ka šis Protokols pilnībā vai daļēji attiecas uz kādu ne-metropoles teritoriju vai teritorijām, kas uzrādītas minētajā deklarācijā, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai par kurām tā uzņemas starptautisku atbildību. Deklarācijā tai jānorāda šī Protokola II Sadaļas pantu vai pantus, kurus tā atzīst par saistošiem attiecībā uz deklarācijā nosauktajām teritorijām.

3. Šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas nosauktas minētajā deklarācijā sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.

4. Jebkura Puse var kādā vēlākā laikā deklarēt, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, ka attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām saskaņā ar šī panta 2. punktu ir tikusi attiecināta šī Protokola darbība, tā atzīst par saistošiem jebkurus pantus, kurus tā līdz tam nebija atzinusi attiecībā uz šo teritoriju vai šīm teritorijām. Šādas vēlākā laikā sniegtas garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu sākotnējās deklarācijas sastāvdaļu attiecībā uz attiecīgo teritoriju un tās iegūst tādu pašu spēku sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.

 

10. pants - Parakstīšana, ratifikācija, akcepts, apstiprināšana un stāšanās spēkā

 

1. Šis Protokols ir pieejams parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Hartu. To jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina. Neviena Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, akceptēt vai apstiprināt šo Protokolu izņemot vienlaicīgi ar Hartas ratifikāciju vai pēc tās. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas dokumentus jādeponē pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

2. Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tiek deponēts trešais pēc kārtas ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instruments.

3. Attiecībā uz ikvienu Protokolu parakstījušo dalībvalsti, kas to ratificē pēc tam, Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tā deponē savu ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumentu.

 

11. pants - Denonsēšana

 

1. Jebkura Puse var denonsēt šo Protokolu vienīgi pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi, kopš Protokols stājās spēkā attiecībā uz to, vai pēc tam ik pēc diviem gadiem un jebkurā no šiem gadījumiem pēc tam, kad tā sešus mēnešus iepriekš ir brīdinājusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru. Šāda denonsēšana neietekmē Protokola spēkā esamību attiecībā uz pārējām Pusēm, ar nosacījumu, ka jebkurā laikā šādas Puses ir ne mazāk kā trīs.

2. Saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem, ikviena Puse var denonsēt jebkuru tās apstiprināto Protokola II Sadaļas pantu, ar nosacījumu, ka šai Pusei saistošo pantu skaits nekad nav mazāks par vienu.

3. Ikviena Puse var denonsēt šo Protokolu vai jebkuru no šī Protokola II Sadaļas pantiem saskaņā ar šī panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, uz kuru šis Protokols ir piemērojams, pateicoties deklarācijai, kas ir iesniegta saskaņā ar 9. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem.

 

12. pants - Paziņojumi

 

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Padomes dalībvalstis un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru par sekojošo:

a. ikvienu parakstu;

b. ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c. ikvienu datumu, kurā šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 9. un 10. panta nosacījumiem;

d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas attiecas uz šo Protokolu.

 

13. pants - Pielikums

 

Šī Protokola pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1988. gada 5. maijā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

 

PROTOKOLA PIELIKUMS

 

Ar Protokolu aizsargāto personu loks:

1. Personas, uz kurām attiecas 1. - 4. panti, iekļauj ārvalstniekus vienīgi tiktāl, cik tie ir citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņi, kas legāli uzturas vai regulāri strādā attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā, ar nosacījumu, ka pastāv sapratne, ka šie panti ir skaidrojami, ņemot vērā Hartas 18. un 19. panta nosacījumus.

Šis skaidrojums nekavē nevienu no Pusēm piešķirt līdzīgu aizsardzību citām personām.

2. Ikviena Puse garantē bēgļiem, kas tādi ir saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par Bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokola definīcijām un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minētajiem instrumentiem un jebkuriem citiem pastāvošiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bēgļiem.

3. Ikviena Puse garantēs bezvalstniekiem, kas tādi ir saskaņā ar 1954. gada 28. septembrī Ņujorkā parakstītās Konvencijas par Bezvalstnieku statusu definīciju un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minētajiem instrumentiem un jebkuriem citiem pastāvošiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bezvalstniekiem.

 

1. pants

 

Tiek saprasts, ka sociālās nodrošināšanas jautājumi kā arī citi nosacījumi, kas attiecas uz bezdarbnieku pabalstiem, vecuma pabalstiem un apgādājamo pabalstiem, var tikt izslēgti no šī panta piemērošanas jomas.

 

1. panta 4. punkts

 

Šo nosacījumu nav jāskaidro kā tādu, kas pieprasa Pusēm iekļaut likumos vai normatīvajos aktos to darbu sarakstu, kas pēc sava rakstura vai konteksta, kurā tie tiek veikti, var tikt uzticēti tikai viena dzimuma personām.

 

2. un 3. pants

 

1. Šo pantu piemērošanas nolūkā termins "strādājošo pārstāvji" nozīmē personas, kuras par tādiem tiek atzīti saskaņā ar nacionālo likumdošanu vai praksi.

2. Termins "nacionālā likumdošana un prakse" bez likumiem un normatīvajiem aktiem attiecas katrā atsevišķā gadījumā arī uz kolektīvajiem līgumiem, citām vienošanām darba devēju un strādājošo pārstāvju starpā, paražām un attiecīgajiem precedenta likumiem***.

3. Šo pantu piemērošanas nolūkā termins "uzņēmums" tiek saprasts kā tāds, kas attiecināms uz taustāmu un netaustāmu komponentu vienību, ar vai bez juridiskas personas statusa, kas ir izveidota, lai ražotu preces vai veiktu pakalpojumus peļņas gūšanas nolūkā un kam piemīt spēja pašai noteikt savu tirgus politiku.

4. Tiek saprasts, ka reliģiskās kopienas un to institūcijas var tikt izslēgtas no šo pantu piemērošanas jomas, pat ja šīs institūcijas ir "uzņēmumi" 3. punkta izpratnē. Iestādījumi, kas veic darbības, kuras ir iedvesmojuši zināmi ideāli vai kuras vadās pēc zināmiem morāliem priekšstatiem, ideāliem un idejām, kas atrodas nacionālās likumdošanas aizsardzībā, var tikt izslēgti no šo pantu piemērošanas jomas tai apjomā, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu šo uzņēmumu orientāciju.

5. Tiek saprasts, ja kādā Dalībvalstī 2. un 3. pantā minētās tiesības tiek īstenotas atsevišķos kāda uzņēmuma iestādījumos, tiek uzskatīts, ka attiecīgā Puse pilda saistības, kas izriet no šiem nosacījumiem.

 

3. pants

 

Šis nosacījums neattiecas nedz uz Dalībvalstu pilnvarām un saistībām attiecībā uz veselības aizsardzības un drošības noteikumu darba vietās pieņemšanu, nedz uz to institūciju pilnvarām un saistībām, kas atbild par šo noteikumu piemērošanas uzraudzību.

Tiek saprasts, ka termins "sociālie un sociāli-kulturālie pakalpojumi un iestādījumi" attiecas uz sociālajiem un/vai kultūras iestādījumiem, ko saviem strādājošiem nodrošina daži uzņēmumi, piemēram, labklājības pabalsti, sporta laukumi, mātes un bērna istabas, bibliotēkas, bērnu vasaras nometnes, utt.

 

4. panta 1. punkts

 

Šī punkta piemērošanas nolūkā termins "cik vien ilgi iespējams" attiecas uz vecākā gadagājuma personas fiziskajām, psiholoģiskajām un intelektuālajām spējām.

 

7. pants

 

Tiek saprasts, ka strādājošie, kas tiek izslēgti saskaņā ar 2. panta 2. punktu un 3. panta 2. punktu netiek ņemti vērā, nosakot attiecīgo strādājošo skaitu.

 

 

PROTOKOLS AR EIROPAS SOCIĀLĀS HARTAS LABOJUMIEM

 

Eiropas Padomes dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo Protokolu ar Eiropas Sociālās Hartas labojumiem, kas tika atklāta parakstīšanai Turīnā 1961. gada 18. oktobrī (turpmāk saukta "Harta"),

  • Apņemoties veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu Hartas efektivitāti, un it īpaši tās uzraudzības mehānisma funkcionēšanu;

Tādējādi uzskatos par vēlamu labot zināmus Hartas nosacījumus,

Ir vienojušās par sekojošo:

 

1. pants

 

Hartas 23. pants lasāms sekojoši:

"23. pants - Ziņojumu un komentāru kopiju izsūtīšana

1. Nosūtot Ģenerālsekretāram ziņojumu saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, katra Līgumslēdzēja puse nosūta šī ziņojuma kopiju tām savām nacionālajām organizācijām, kas ir to starptautisko darba devēju un strādājošo arodbiedrību locekles, kuras, saskaņā ar 27. panta 2. punktu tiek uzaicinātas pārstāvēt sevi Starpvaldību komitejas sēdēs. Šīs organizācijas nosūta Ģenerālsekretāram savus komentārus par Līgumslēdzēju pušu ziņojumiem. Ģenerālsekretārs nosūta šo komentāru kopijas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, kuras var uz tiem atbildēt.

2. Ģenerālsekretārs nosūta Līgumslēdzēju pušu ziņojumu kopijas starptautiskajām sabiedriskajām organizācijām, kurām ir konsultatīvs statuss Eiropas Padomē un kuras ir īpaši kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī Harta.

3. Ziņojumi un komentāri, kas minēti 21. un 22. pantos, kā arī šajā pantā, tiek padarīti publiski pieejami pēc attiecīga lūguma."

 

2. pants

 

Hartas 24. pants lasāms sekojoši:

"24. pants - Ziņojumu izskatīšana

1. Ziņojumus, kas nosūtīti Ģenerālsekretāram saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, tiek izskatīti Neatkarīgo ekspertu komisijā, kas izveidota saskaņā ar 25. panta nosacījumiem. Komisija izskata arī jebkurus komentārus, kas Ģenerālsekretāram tikuši nosūtīti saskaņā ar 23. panta 1. punktu. Pabeidzot izskatīšanu, Neatkarīgo ekspertu komisija sastāda ziņojumu, kas satur tās slēdzienus.

2. Attiecībā uz 21. pantā minētajiem ziņojumiem, Neatkarīgo ekspertu komisija no juridiskā viedokļa nosaka nacionālās likumdošanas un prakses atbilstību saistībām, kas attiecīgajai Līgumslēdzējām pusēm izriet no Hartas.

3. Neatkarīgo ekspertu komisija var nosūtīt lūgumu pēc papildus informācijas un izskaidrojuma tieši Līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā Neatkarīgo ekspertu komisija, ja nepieciešams, var noturēt tikšanos ar kādas Līgumslēdzējas puses pārstāvjiem, vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai pēc attiecīgās Līgumslēdzējas puses lūguma. 23. panta 1. punktā minētās organizācijas tiek par to informētas.

4. Neatkarīgo ekspertu komisijas slēdzieni tiek padarīti publiski pieejami, un Ģenerālsekretārs tos nosūta Starpvaldību Komitejai, Parlamentārajai Asamblejai un 23. panta 1. punktā un 27. panta 2. punktā minētajām organizācijām."

 

3. pants

 

Hartas 25. pants lasāms sekojoši:

"25. pants - Neatkarīgo ekspertu komisija

1. Neatkarīgo ekspertu komisija sastāv no vismaz deviņiem locekļiem, kurus ievēl Parlamentārā Asambleja ar balsu vairākumu no ekspertu saraksta, kurā iekļauti Līgumslēdzēju pušu nominēti eksperti ar visaugstāko reputāciju un vispāratzītu kompetenci nacionālajos un starptautiskajos sociālajos jautājumos. Precīzu komisijas locekļu skaitu nosaka Ministru Komiteja.

2. Komisijas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Tie var kandidēt uz atkārtotu ievēlēšanu vienu reizi.

3. Neatkarīgo ekspertu komisijas loceklis, kurš ir ticis iecelts kāda eksperta vietā, kura pilnvaru laiks nav beidzies, saglabā šo amatu tik ilgi, kamēr beidzas viņa priekšteča pilnvaru laiks.

4. Komisijas locekļi piedalās tās darbā, pārstāvot paši sevi. Visu pilnvaru laiku tie nedrīkst veikt nekādas funkcijas, kas nav savienojamas ar neatkarības, objektivitātes un pieejamības prasībām, kas nepieciešamas to amatā."

 

4. pants

 

Hartas 27. pants lasāms sekojoši:

"27. pants - Starpvaldību Komiteja

1. Līgumslēdzēju pušu ziņojumi, komentāri un informācija, kas tiek nosūtīta saskaņā ar 23. panta 1. punktu un 24. panta 3. punktu, kā arī Neatkarīgo ekspertu komisijas ziņojumi tiek iesniegti Starpvaldību Komitejā.

2. Komiteja sastāv no viena pārstāvja no katras Līgumslēdzējas puses. Tā uzaicina ne vairāk kā divas starptautiskas darba devēju organizācijas un ne vairāk kā divas starptautiskas arodbiedrību organizācijas nosūtīt savus novērotājus konsultanta statusā piedalīties savās sēdēs. Bez tam, tā var konsultēties ar starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem ir konsultanta statuss pie Eiropas Padomes un īpaša kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī Harta.

3. Starpvaldību Komiteja sagatavo Ministru Komitejas lēmumus. It īpaši, ņemot vērā Neatkarīgo ekspertu komisijas un Līgumslēdzēju pušu ziņojumus, tā izvēlas, sniedzot savas izvēles iemeslus, balstoties uz sociālās, ekonomiskās un citas politikas apsvērumiem, situācijas, kuras pēc tās ieskatiem vajadzētu izmantot rekomendācijās katrai attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei, saskaņā ar Hartas 28. pantu. Tā iesniedz Ministru Komitejai ziņojumu, kurš tiek darīts publiski pieejams.

4. Balstoties uz saviem atzinumiem par Sociālās Hartas piemērošanu vispār, Starpvaldību Komiteja var iesniegt Ministru Komitejai priekšlikumus par pētījumiem, kas veicami sociālo jautājumu jomā, un par Hartas pantiem, kuri varētu tikt uzlaboti."

 

5. pants

 

Hartas 28. pants lasāms sekojoši:

"28. pants - Ministru Komiteja

1. Ministru Komiteja ar divu trešdaļu vairākumu no balsojošo skaita, pie kam balsstiesības pieder tikai Līgumslēdzējām pusēm, balstoties uz Starpvaldību Komitejas ziņojumu, pieņem rezolūciju, kas aptver visu pārraudzības ciklu un satur individuālas rekomendācijas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm.

2. Ņemot vērā Starpvaldību Komitejas izteiktos priekšlikumus saskaņā ar 27. panta 4. punktu, Ministru Komiteja pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par piemērotiem."

 

6. pants

 

Hartas 29. pants lasāms sekojoši:

"29. pants - Parlamentārā Asambleja

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod Parlamentārajai Asamblejai periodiskām debatēm plenārsēdēs Neatkarīgo ekspertu komisijas un Starpvaldību Komitejas, kā arī Ministru Komitejas ziņojumus.

 

7. pants

 

1. Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Hartu, kas izsaka savu piekrišanu sekojošām saistībām:

a. parakstīšana bez atrunas par ratifikāciju, akceptu vai apstiprināšanu; vai

b. parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, akceptam vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

 

8. pants

 

Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad visas Hartas Līgumslēdzējas puses ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties Protokolā noteiktās saistības saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

 

9. pants

 

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Padomes dalībvalstis par sekojošo:

a. ikvienu parakstu;

b. ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c. datumu, kurā šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 8. panta nosacījumiem;

d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Turīnā, 1991. gada 21. oktobrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēta Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

Pretdiskriminācijas datu bāze

Datu bāze par diskriminācijas jautājumiem ir izveidota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs datu bāzes saturu pilnībā atbild Latvijas Cilvēktiesību centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

No 1.09.2015 līdz 30.11.2015 datu bāze tika papildināta ar jaunu sadaļu "Slēgtās iestādes" Atvērtās sabiedrības institūta (OSI-Assistance Foundation) finansētā projekta - "OPCAT ratifikācijas veicināšana Latvijā"


No 1.11.2013 līdz 1.11.2015 datu bāze tiek papildināta ar jaunu sadaļu par naida noziegumu un naida runas jautājumiem Sabiedrības integrācijas fonda atbaltītā projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.


2012.gadā (aprīlī, maijā, jūnijā) datu bāze par diskriminācijas jautājumiem papildināta projektā "Atšķīrīgs klients daudzveidīgā Latvijā: stiprinot pretdiskriminācijas kapacitāti"(IF/2010/3.1./01) ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros (vadošā iestāde LR Kultūras Ministrija)

 

2011.gadā datu bāze par diskriminācijas jautājumiem tika papildināta projekta „Diskriminācijas gadagrāmata: no likumdošanas līdz tiesu praksei” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.