Pētījums "Naida noziegumi: prakse un problēmas"
Pētījums atspoguļo attīstību naida noziegumu un naida kurināšanas novēršanas jomā Latvijā laika periodā no 2014. gada. Tā ir saistīta ar izmaiņām normatīvajos aktos, pārņemot ES Pamatlēmuma par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (4. pants) un ES Cietušo atbalsta direktīvas prasības, gan oficiālu un neoficiālu datu vākšanu par naida noziegumiem, gan pētniecību par šiem jautājumiem. Pētījumā arī apkopotas starptautisko cilvēktiesību uzraudzības mehānismu (ANO, Eiropas Padome) nesenas rekomendācijas Latvijai naida noziegumu un naida runas apkarošanai.
Pētījumā sniegti krimināltiesību sistēmas speciālistu viedokļi, jo tā ietvaros pirmo reizi Latvijā intervēti 30 policijas darbinieki, prokurori, tiesneši un zvērinātie advokāti no Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Ogres, Valmieras, Tukuma, Cēsīm un Gulbenes, kuriem bijusi pieredze krimināllietās ar naida kurināšanu un naida noziegumiem. Atšķirībā no projekta partneriem, kuri dokumentēja arī naida noziegumos cietušo pieredzi un intervēja arī personas, kas bijušas notiesātas par naida noziegumiem, Latvijā diemžēl, neskatoties uz pieliktajiem pūliņiem, ne noziegumos cietušos, ne notiesātās personas nointervēt neizdevās.
Pētījums veikts ES finansētā projekta “Cīnoties ar naida noziegumiem. Labo prakšu identificēšana krimināllikumu piemērošanas un notiesāšanas nosacījumiem attiecībā uz naida motivētiem noziegumiem Eiropas Savienībā” ietvaros, kas vienlaikus norisinājās Lielbritānijā, Zviedrijā, Īrijā un Čehijā. Projektu līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds no Valsts budžeta līdzekļiem “NVO līdzfinansējuma programmas” ietvaros.
Attachments
Published: 2017-12-28